Svētdien, 4. janvārī, apcerē pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” pāvests Francisks skaidroja
Jāņa evaņģēlija prologa vārdus par Dieva Vārdu, kas ir dzīvība un gaisma. „Cilvēki
daudz runā par gaismu, tomēr nereti vēlas palikt tumsas aizsegā. Mēs daudz runājam
par mieru, bet bieži ar vienaldzīgo klusēšanu vai nekā nedarīšanu zināmā veidā piekrītam
karam, nevis stiprinām mieru. Cilvēka sirds var atmest gaismu un izvēlēties tumsu,
jo gaisma atklāj tā ļaunos darbus. Kas dara ļaunu, tas neieredz gaismu! Kas dara ļaunu,
neieredz mieru!”
Atsaucoties uz šī gada Pasaules Miera dienas tematu: „Ne
vairs vergi, bet brāļi,” Svētais tēvs asi nosodīja cilvēka cenšanos apspiet citu cilvēku,
nosaucot to par „sociālo postu, kas iznīcina attiecības starp cilvēkiem un dara neiespējamu
cieņas, taisnīguma un mīlestības pilnu sadzīvi.”
„Katrs cilvēks un katra tauta
ilgojas pēc miera. Tāpēc miera veidošana ir obligāts un neatliekams uzdevums! Miers
nav tika kara trūkums, bet apstākļi, kuros cilvēks dzīvo saskaņā ar sevi, dabu un
citiem cilvēkiem. Tāds ir miers. Tomēr ieroču dārdu apklusināšana un kara liesmu apdzēšana
ir galvenie priekšnoteikumi, lai sāktu miera ceļu, - sacīja Francisks. - Domāju par
konfliktiem, kuros līst tik daudzu nevainīgu cilvēku asinis. Domāju par tik daudziem
reģionie pasaulē, kur joprojām cilvēki cieš karu. Domāju par saspīlējumiem ģimenēs
un kopienās. Cik daudzas ģimenes un kopienas, arī draudzes, ved karus! Domāju par
mūsu pilsētās un ciematos pastāvošajiem antagonismiem. Domāju par naidīgu spēku cīņām
starp dažādām kultūras, etniskajām un reliģiskajām grupām. Mums vajag sevi pārliecināt,
ka miers un saskaņa ir iespējama, ka tā ir iespējama visos līmeņos un visās situācijās.
Nav nākotnes bez gribas veidot mieru! Nav nākotnes bez miera!”
Uzrunas turpinājumā
pāvests citēja pravieša Isaja vārdus, kas attiecas uz mieru: „Tad viņi pārkals savus
zobenus par lemešiem un savus šķēpus par sirpjiem. Tauta pret tautu vairs nepacels
zobenu un vairs neies karot” (Is 2,4). Šī Vecās Derības vēsts saskan ar Kristus dzimšanas
naktī eņģeļu sludināto vēsti: „Miers virs zemes labas gribas cilvēkiem.”
„Taču
šāds miers pieprasa nepārtrauktu lūgšanu. Atcerēsimies laukumā ierakstītos vārdus:
«Miera pamats ir lūgšana!» Šo dāvanu saņemam caur lūgšanu. Pieņemsim to katru dienu
un katrā dzīves situācijā! Iesākot jauno gadu, esam aicināti atmodināt savās sirdīs
cerību un stiprināt gribu darboties miera labā. Tu strīdies ar kādu? Nes mieru! Mājās,
savā ģimenē? Nes mieru! Kopienās? Nes mieru! Darba vietā? Nes mieru! Nes visiem mieru,
saskaņu un brālību! Katram vajag veikt tuvākmīlestības žestus pret citiem cilvēkiem,
īpaši tiem, kuri cieš saspīlējumus un dažāda veida nesaskaņas savās ģimenēs. Šiem
mazajiem žestiem ir milzīga vērtība, jo tie dāvā cerību un iezīmē ceļu uz mieru.”
Pāvests
noslēdza uzrunu ar tradicionālo vēlējumu „Labu svētdienu un labu apetīti!” Taču šoreiz
šiem vārdiem bija īpaša nozīme. 4. janvarī Francisks ieradās Jēzus Sadraudzības ordeņa
kūrijā, lai kopā ar saviem līdzbrāļiem dalītos pusdienu maltītē. Jezuītu kūriju, kas
atrodas dažu soļu attālumā no Vatikāna, pāvests apmeklēja jau otro reizi. Viņš uzdāvināja
Argentīnas vīna pudeli.