Kunga Parādīšanās svētkos, 6. janvārī, Romā jau 30. reizi notiks grandiozs kultūras
pasākums – teatralizētais gājiens „Viva la Befana”. To organizē Eiropas Ģimeņu apvienība,
lai palīdzētu jaunajai paaudzei atklāt Epifānijas svētku bagāto garīgo nozīmi. Aptuveni
1500 seno laiku augstmaņu drānās tērpušos dalībnieku – bērnu, jauniešu un pieaugušo
jau pulksten 10:30 pulcēsies pie Eņģeļa pils. No turienes raibā svīta, sekojot trīs
Austrumu Gudrajiem, dosies uz Svētā Pētera laukumu, lai pēc lūgšanas „Kunga eņģelis”
nodotu pāvestam simboliskās dāvanas. Šāda pasākuma laikā pūtēju orķestru un sitamo
instrumentu skaņas, zirgu pakavu klaboņa un automašīnu skaņas signālu troksnis katrreiz
sajaucas ar dziesmām, aplausiem un saucieniem. Uzveduma nosaukums „Viva la Befana”
saistās ar labo feju, kas Kunga Parādīšanās svētkos bērniem nes dāvanas. Liela izmēra
dažādu krāsu zeķēs bērni saņem saldumus un rotaļlietas. Šogad krāšņā gājiena galvenie
varoņi – trīs Austrumu Gudrie ieradīsies no Seņi pilsētas, Artenas, Karpineto Romano,
Gorgas un Montelančino. Viņi un pārējie dalībnieki iepazīstinās pasauli ar sava reģiona
vēsturi, kultūru un tradīcijām.
Kunga Parādīšanās svētki tautā tiek saukti
arī par Triju Ķēniņu jeb Zvaigznes dienu. Vienlaikus bieži vien tiek lietos grieķu
vārds „Epifania”, ar ko izsaka Dieva atklāšanos cilvēka veidolā. Svētie Raksti vēstī
par trīs Gudrajiem no Austrumiem, kuri, zvaigznes vadīti, nāca no tālās zemes, lai
pielūgtu jaundzimušo jūdu Ķēniņu (sal. Mt 2, 2). Viņi bija pirmie pagāni, kuri atzina
Jēzu kā Ķēniņu, tādējādi, kļūstot arī par pirmajiem, kuri atklāja un parādīja Jēzu
plašākai pasaulei kā par cilvēku tapušo Dieva Dēlu. Šī ķēniņu pielūgsme, kas sasaucas
arī ar Simeona svētību, nosaucot Jēzu par „Gaismu pagānu apgaismošanai” (Lk 2, 32),
ir pirmā norāde, ka Jēzus ir nācis pie visiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu rasiskās
vai etniskās piederības. Svētais Jānis Pāvils II īsi pirms nāves, savā pirmajā vispārējā
audiencē 2005. gadā, norādīja uz šo svētku universālo pestīšanas dimensiju.
Ar
Kunga Parādīšanās svētkiem tiek saistīta krīta svētīšanas tradīcija. Latvijas dievnamos
šie svētki tiek svinēti ar svinīgiem dievkalpojumiem, kuru laikā notiek šī krīta svētīšana.
Pārnākuši mājās no baznīcas, ticīgie uz savu māju durvīm uzraksta AD 20+K+M+B+15,
kas nozīmē „Trīs Ķēniņi: Kaspars, Melhiors un Baltazars Mūsu Kunga 2015. gadā”. Māju
durvju svētīšanas tradīcija simbolizē ģimenes apņemšanos uzņemt Kristu savās mājās
visa gada garumā.