Armēnija: pasludināts armēņu genocīda piemiņas gads

Armēnijas Pareizticīgo patriarhs Karekins II ir izdevis enciklisku vēstuli, līdz ar kuru pasludina armēņu genocīda piemiņas gadu. Pusotra miljona armēņu slaktiņš notika Osmaņu impērijas laikā vēsturiskajā Armēnijas teritorijā, lielākā daļa no kuras ir kļuvusi par Turcijas Austrumu daļu. Armēņu iznīcināšana tika veikta ar vairākiem piegājieniem – vispirms sultāna Abdula Hamida II, vēlāk „jauno turku” valdīšanas gados, kā arī mūsdienu Turcijas Republikas dibinātāja Kemala Ataturka laikā.

„Armēņi tika vajāti un pakļauti iznīcināšanai tāpēc, ka viņi bija kristieši,” vēstulē-enciklikā raksta patriarhs Karekins II. Viņš atgādina, ka 1915. gadā tika slēgtas armēņu skolas, baznīcas un organizācijas. Tai pašā gadā armēņi tika vajāti, nogalināti, izvaroti un spiesti paciest visdažādāko vardarbību un pazemošanu. Tam sekoja deportācijas tuksnesī, aprakšana masu kapos, uzbrukums vilcieniem, kuros armēņi centās bēgt. Daži dzīvi palikušie sasniedza šodienas Armēniju, kura atradās vispirms Krievijas impērijas, vēlāk PSRS pakļautībā, kā arī Sīriju un Libānu.

Parīzes konference 1920. gadā atzina armēņu genocīdu. Kopš tā laika to ir atzinušas vismaz 20 valstis, taču ne Turcija. Rakstnieki un vēsturnieki, kas ir izdevuši grāmatas par genocīdu, Turcijā tiek vajāti joprojām. Tikai pagājušajā gadā premjerministrs Reseps Taijips Erdogans izteica līdzjūtību genocīdā bojāgājušo armēņu pēctečiem.

Patriarhs Karekins II paziņo, ka genocīda piemiņas gada kulminācija būs 2015. gada 23. aprīlis, kad viņš pasludinās par svētiem visus genocīda upurus, kuri, kā teikts vēstulē-enciklikā, „ir nogalināti ticības un Tēvzemes dēļ”. 24. aprīlis, savukārt, būs diena, kad turpmāk tiks atzīmēta visu svēto genocīda mocekļu piemiņa.

I. Šteinerte/VR