Daudzbērnu ģimene – savstarpējās dalīšanās un solidaritātes skola
Svētās Ģimenes svētkos, 28. decembrī, pāvests tikās ar daudzbērnu ģimenēm. Pāvila
VI zāli pieskandināja dažāda vecuma bērnu priecīgās čalas. Vatikānā ieradās 7 tūkstoši
Daudzbērnu Ģimeņu asociācijas rīkotā saieta dalībnieku. Viņu vidū bija arī Freimaņu
ģimene no Latvijas. Ieva un Zigmārs audzina četrus bērnus, no kuriem vecākajai meitai
ir 14 gadi, bet jaunākajam dēlam 4 gadi. Ienākot zālē, Svētais tēvs, kā parasti, noglāstīja
un noskūpstīja mazākos bērnus, bet lielākajiem paspieda roku. Daudzi bija sarūpējuši
un pasniedza viņam nelielas dāvaniņas.
Pontifikālās Ģimeņes padomes vadītājs,
arhib. Vinčenco Palija uzsvēra, ka daudzbērnu ģimenes ir stipras, neraugoties uz grūtībām,
pateicoties mīlestībai. Šajās ģimenēs neviens netiek atmests vai atraidīts. Šodien
viņas ir šeit, lai lūgtu Svētā tēva svētību. Kāds laulāto pāris, vēršoties pie Franciska
sacīja: „Mums nav laika apmeklēt Eiropas galvaspilsētas, mēs esam aizmirsuši, kas
ir mode, mēs nekad neiepazīsim sporta mašīnas un nebaudīsim brīvdienas tropu zemēs,
bet mēs piedzīvojam brīnišķīgus patiesa prieka un maiguma brīžus, mūs vieno lūgšana,
dialogs, savstarpēja dalīšanās un mīlestība”. Kāds cits pāris pieminēja māmiņas, kuras
aizgāja mūžībā, jo ziedoja savu dzīvību, lai glābtu mazuļa dzīvību, un pieminēja tās
ģimenes, kurās vecāki šajos krīzes laikos pazaudēja darbu.
„Priecājos ar jums
tikties”, sacīja Svētais tēvs, uzrunājot klātesošās daudzbērnu ģimenes. „Var redzēt,
ka jūs mīlat ģimeni un mīlat dzīvību. Esat ieradušies ar visskaistākajiem savas mīlestības
augļiem”. Pāvests atgādināja, ka mātišķība un tēvišķība ir Dieva dāvana, un vecāku
uzdevums ir pieņemt šo dāvanu, priecāties par tās skaistumu un gādāt, lai tā spīd
visā sabiedrībā. „Katrs jūsu bērns ir vienreizēja radība”, viņš turpināja, „un tādas
vairs nebūs nekad cilvēces vēsturē. Kad saprotam, ka katrs ir Dieva gribēts, mēs paliekam
pārsteigti par to, cik liels brīnums ir bērns! Bērns izmaina dzīvi! Visi to esam pieredzējuši,
proti, kad piedzimst bērns, dzīve izmainās. Bērns ir brīnums, kas izmaina dzīvi”.
Vēršoties pie bērniem, Francisks atgādināja, ka katrs no viņiem ir vienreizējs
mīlestības auglis. Katrs bērns ir vienreizējs, taču ne vientuļš. Tas ir labi un skaisti,
ka bērniem ir brāļi un māsas. Daudzbērnu ģimenes bērni labāk iemācās jau no mazotnes
veidot brālīgu komūniju. Pasaulē, ko nereti iezīmē egoisms – uzsvēra pāvests – daudzbērnu
ģimene ir solidaritātes un dalīšanās skola, un tas vēlāk nāk par labu visai sabiedrībai.
Daudzbērnu ģimene ir sabiedrības cerība.
Šajā kontekstā Svētais tēvs norādīja
uz vecvecāku vērtīgo klātbūtni ģimenē. Viņi ne tikai praktiski palīdz, bet arī atbalsta
vecākus bērnu audzināšanā. Vecvecāki glabā sevī tautas un ģimenes vērtības un nodod
tās tālāk saviem mazbērniem. Pagājušajā gadsimtā daudzās Eiropas zemēs tieši vecvecāki
nodeva tālāk kristīgo ticību. Viņi mācīja mazbērniem katehismu un slepus veda tos
saņemt Kristību. Pāvesta uzrunā izskanēja arī valdībām adresēts aicinājums reāli atbalstīt
ģimenes. Bez tam, Francisks pauda prieku par to, ka daudzi tēvi un mātes ar savām
atvasēm cītīgi iesaistās Baznīcas un sabiedrības dzīvē, un apliecināja, ka lūdzas
par visām ģimenēm, sevišķi, tām, kuras skārusi ekonomiskā krīze. Viņš mudināja pārbaudījumu
skartās ģimenes nenolaist rokas un nepadoties.
Ko nozīmē piederēt kuplai ģimenei?
– uz šo žurnālistes Marinas Tomarro jautājumu atbildēja paši audiences dalībnieki.
Kāds no vecākiem apliecināja, ka tas nozīmē mīlēt dzīvību un „dziedāt” slavas dziesmu
cerībai, jo bērni ir mūsu nākotne. Bērni ir visas cilvēces un visas sabiedrības potenciāls.
Turklāt, tas ir skaisti, ka vecāki nodod saviem bērniem Jēzus Kristus mīlestību. Vēlāk
arī bērni darīs to pašu un kļūs par Kunga klātbūtnes un mīlestības zīmi citiem. Margerita,
kurai ir pieci brāļi, apliecināja, ka ģimenē notiek dalīšanās visā – priekos un bēdās,
un visi tās locekļi cits citu atbalsta. Tā ir skaista pieredze. Arī Antonijs, kuram
ir trīs brāļi un viena māsa, apliecināja, ka ir laimīgs, ka var dzīvot tik kuplā ģimenē.