„1914. gada Ziemassvētkos kareivji uzņēmās risku, šķērsoja kaujas līniju un sarīkoja
draudzības un futbola spēles vakaru,” savā Ziemassvētku sprediķī par 100 gadus seniem
notikumiem atgādina Kenterberijas arhibīskaps Džastins Velbijs. Nopietnas saaukstēšanās
dēļ arhibīskaps nespēja būt klāt Kenterberijas katedrālē, tāpēc sprediķis ticīgajiem
tika iesniegts rakstiski. Atcerējies Ziemassvētkus, kas uz mirkli pārtrauca I Pasaules
karu, Anglikāņu Baznīcas arhibīskaps ar nožēlu atzīmē, ka šis nebija stāsts ar laimīgām
beigām. Nākamajā dienā karš turpinājās tikpat nežēlīgi, cik iepriekš. Arī mūsdienu
pasaulē pamiera situācijas ir retas un neilgas. „Jēzus ienāca šīs pasaules realitātē,
lai to pārveidotu – nevis aizvestu mūs uz fantāzijas zemi, kur visi dzīvo laimīgi,
bet lai mēs saņemtu Labo vēsti par lielu prieku visiem cilvēkiem,” raksta Džastins
Velbijs savā sprediķī. Viņš paskaidro, ka Labā vēsts ir par to, ka bezspēcīgs Bērniņš
kļūst par to, kurš šai pasaulē veiks izšķirošus pārveidojumus. Jēzus ienāk pasaulē,
lai palīdzētu nevis no tās aizbēgt, bet, lai kopā ar mums to pārveidotu, un lai mēs
būtu atbildīgi par savu pagātni, tagadni un nākotni. Šis Bērniņš nes piedošanas apsolījumu,
mīlestību un miera cerību.