„Lai Baznīca ir māte, nevis uzņēmēja! Vara mūs dara neauglīgus.” Ar šādu novēlējumu
un šādu atziņu pāvests nāca klajā piektdienas rīta dievkalpojumā. 2014. gadā tas bija
pēdējais pāvesta Franciska vadītais publiskais rīta dievkalpojums, kas parasti tiek
svinēts Svētās Martas nama kapelā. Uzrunājot šeit sapulcējušos ticīgos, Svētais tēvs
šoreiz lika akcentu uz „jauno radību”, kas aizsākas līdz ar Jēzus dzimšanu, kurš „dara
jaunas visas lietas”.
Divas neauglīgas sievietes kļūst auglīgas. Par to liecināts
šīsdienas Svēto Rakstu lasījumos, kuros uzzinām par brīnumainajām Samsona un Jāņa
Kristītāja dzimšanām. Izraēļa tautā neauglība tika uzskatīta gandrīz par nolādētību.
Bībelē stāstīts par daudzām neauglīgām sievietēm, kuras piedzīvo Kunga brīnumu. Baznīca
šo neauglības simbolu piemin tieši pirms Jēzus dzimšanas. Tas tiek parādīts arī ar
kādas sievietes starpniecību, kurai nevar būt bērni tikai tāpēc, ka viņa ir izvēlējusies
saglabāt jaunavību. Pāvests teica, ka tā ir zīme, kas liecina par cilvēci, kura nespēj
spert soli uz priekšu. Francisks paskaidroja, ka līdz ar šiem Svētajos Rakstos sastopamajiem
simboliem, Baznīca vēlas, lai mēs pārdomātu par pašas cilvēces neauglību.
Neauglība
un Radīšana. Balstoties uz šo pretstatījumu, Francisks apliecināja:
„No neauglības
Kungs spēj uzsākt jaunu pēctecību, jaunu dzīvību. Tā ir šīsdienas vēsts. Kad cilvēce
ir sevi izsmēlusi un vairs nespēj virzīties uz priekšu, nāk žēlastība un nāk Dēls,
nāk pestīšana. Un šī sevi izsmēlusī radība dod vietu jaunai radībai…”
Pāvests
atkārtoti uzsvēra, ka šī otrā Radīšana, kas notiek tad, kad zeme sevi ir izsmēlusi,
ir šīsdienas vēsts. Mēs gaidām To, kurš spēj atjaunot visas lietas, darīt tās jaunas.
Mēs gaidām Dieva jaunumu. Tie ir Ziemassvētki. Dieva jaunums ir tad, kad Viņš visbrīnišķīgākajā
veidā pārveido radību, visas lietas. Gan Manuaha sieva un Samsona māte, gan Jāņa Kristītāja
māte Elizabete paliek auglīgas, pateicoties Kunga Gara darbībai.
„Kāda tad
ir šo lasījumu vēsts?” jautāja pāvests. „Atvērties Dieva Garam!” viņš sacīja. Taču
vieni paši mēs to nespējam. Ir vajadzīga Tā palīdzība, kurš spēj visu. Francisks atzinās:
„Arī
tas man liek domāt par mūsu māti Baznīcu, par daudzajām neauglībām, kuras pārdzīvo
mūsu māte Baznīca: kad cerības trūkuma dēļ, tā pelaģiānisma dēļ, kas mums visiem ir
iesēdies kaulos, Baznīca kļūst neauglīga. Tā domā, ka spēs dzemdēt pēcnācēju, taču
nē, nespēj! Baznīca ir un kļūst māte tikai tad, kad tā atveras Dieva jaunumam un
Gara spēkam. Kad tā sev saka: „Esmu darījusi visu, taču vairāk neko nespēju,” nāk
Svētais Gars”.
Māte nav uzņēmēja. Šāda atziņa pāvestam lika pakavēties pie
Baznīcas neauglības un pie atvērtības auglībai caur ticību:
„Arī šodien ir
jālūdzas par mūsu māti Baznīcu, par daudzajām Dieva tautas neauglībām. Par egoismu
neauglībām, varas neauglībām…. Kad Baznīca domā, ka tā var visu, ka tā var uzkundzēties
cilvēku sirdsapziņai, iet pa farizeju ceļu, pa saduceju ceļu, pa liekulības ceļu,
tā ir neauglīga. Ir jālūdzas! Lai šie Ziemassvētki Baznīcai palīdz atvērties pret
Dieva dāvanu, lai tā ļauj sevi pārsteigt Svētajam Garam un ir Baznīca, kas spēj dzemdināt
bērnus! Lai tā ir Baznīca māte! Māte… Daudzreiz domāju, ka Baznīca dažviet ir vairāk
uzņēmēja, nekā māte”.
Homīlijas noslēgumā, liekot paraudzīties uz šo Dieva
tautas neauglības vēsturi, kā arī uz daudzajiem notikumiem Baznīcas vēsturē, kas Baznīcu
ir padarījuši neauglīgu, pāvests aicināja lūgt Kungam Baznīcas auglības žēlastību.
Lai Baznīca vispirms būtu māte, tāpat kā Marija.