Dievs veido vēsturi kopā ar mums

„Dievs ar mums kopā veido vēsturi, un to izlabo, kad kļūdāmies,” sacīja pāvests Svētās Mises homīlijā ceturtdienas rītā. Viņš aicināja uzticēties Dievam arī tumšos dzīves brīžos, arī tad, kad nesaprotam vēsturi, kuru Viņš veido ar mums. „Taču tā vienmēr ir pestīšanas vēsture,” uzsvēra Francisks. Viņš apgalvoja, ka Dievs vēsturē mūs ir vēlējies atpestīt, un mūsu pestīšana nav vis kāda „laboratorijas” pestīšana. Nē! Tā ir vēsturiska. Dievs vēsturē ir veicis gājumu kopā ar savu tautu. Tātad, nav pestīšanas bez vēstures. Lai nonāktu līdz mūsdienām, ir bijusi ilga vēsture, ļoti ilga vēsture.

„Un tā, soli pa solim, tiek veidota vēsture. Dievs veido vēsturi, arī mēs veidojam vēsturi. Kad kļūdāmies, Dievs vēsturi izlabo un vada mūs uz priekšu, vienmēr iedams ar mums kopā. Ja tas nav skaidrs, mēs nesapratīsim Ziemassvētkus. Mēs nekad nesapratīsim Vārda iemiesošanos! Tā visa ir vēsture, kas virzās uz priekšu. „Tēvs, vai šī vēsture noslēdzas ar Ziemassvētkiem?” Nē! Šodien Kungs vēl mūs atpestī vēsturē. Un iet kopā ar savu tautu.”

Francisks atgādināja, ka šai vēsturē ir Dieva izredzētie, tie cilvēki, kurus Viņš izvēlas, lai palīdzētu savai tautai iet uz priekšu, kā Ābrams, Mozus, Elija. Viņi piedzīvo dažus tumšus, neērtus mirkļus, mirkļus, kas sagādā grūtības. Šie cilvēki, kuri varbūt vēlētos dzīvot mierīgu dzīvi, taču Kungs viņiem sagādā neērtības… Kungs mums sagādā neērtības, lai veidotu vēsturi! Daudzas reizes Viņš liek staigāt ceļus, pa kuriem mēs nevēlamies iet. Mozus un Elija zināmā brīdī vēlētos pat mirt, taču vēlāk viņi uzticas Kungam.

Šīsdienas Evaņģēlijā vēstīts par vēl vienu tumšu brīdi pestīšanas vēsturē – par to, ko piedzīvo Jāzeps, atklādams, ka viņa apsolītā līgava Marija ir stāvoklī. Viņš cieš, sastop ciemata sievas, kuras tirgū trin mēles, taču turpina ciest. Jāzeps par Mariju domā: „Bet viņa taču ir laba, es viņu pazīstu. Viņa ir Dieva cilvēks! Bet ko viņa man izdarīja! Tas nav iespējams!” Ja Jāzeps Mariju apsūdzētu, viņa tiktu nomētāta ar akmeņiem. Taču viņš to nedara, arī tad, ja nesaprot, kā tas varēja notikt. Viņš zina, ka Marija nespēj būt neuzticīga. Pāvests pasvītroja, ka tumšajos brīžos šiem Dieva izredzētajiem „sev plecos ir jākrauj problēma” pat tad, ja viņi to nesaprot. Un tas ir tādēļ, lai veidotu vēsturi! Kungs veido vēsturi ar mums.

„Tā ar sevi ļauj darīt Jāzeps, kurš savas dzīves vissmagākajā brīdī, vistumšākajā brīdī uzņemas uz sevi problēmu. Viņš vaino pats sevi, lai tikai citu acīs pasargātu savu līgavu. Varbūt kāds psihoanalītiķis teiks, ka Jāzepa sapnis ir nemiera auglis, ka viņš meklē izeju… taču, lai viņi saka, ko vēlas. Ko darīja Jāzeps? Pamodies no miega, viņš pieņēma Mariju par savu sievu. „Neko nesaprotu, taču Kungs man pavēlēja darīt to un to, un kas no viņas piedzims, tas man būs jāpieņem par dēlu.”

Pāvests skaidroja, ka veidot vēsturi ar savu tautu, Dievam nozīmē iet kopā un pakļaut pārbaudījumiem savus izredzētos. Taču beigās Viņš tos atpestī. Francisks aicināja vienmēr – arī vissmagākajos brīžos, arī slimību brīžos, kā arī tad, kad sajutīsim, ka ir jālūdz pēdējā svaidīšana, atcerēties un teikt: „Bet, Kungs, vēsture nav sākusies un nebeigsies ar mani! Tu ej uz priekšu, es esmu gatavs! Un salikt sevi Kunga rokās.” Tātad, ko mums māca Dieva izredzētie?

„Ka Dievs iet kopā ar mums, ka Dievs veido vēsturi, ka Dievs mūs pakļauj pārbaudījumiem, un ka Viņš mūs atpestī vistumšākajos brīžos, jo Viņš ir mūsu Tēvs. Saskaņā ar Pāvilu, Viņš ir mūsu Tētis. Lai Kungs mums palīdz saprast šo Viņa iešanas kopā ar savu tautu vēsturē noslēpumu, Viņa pakļaušanu pārbaudījumiem savus izredzētos un Viņa izredzēto sirds lielumu, kuri uz sevi uzņemas sāpes, problēmas, kā arī apziņu par to, ka ir grēcinieki. Domāsim par Jēzu, lai virzītu uz priekšu vēsturi!”

I. Šteinerte/VR