Pāvests iesāk jaunu katehēžu ciklu par ģimeni

Neviens ģimenei veltītās bīskapu sinodes dalībnieks necentās apstrīdēt vai apšaubīt Laulības pamatpatiesības, proti, nešķiramību, vienotību, uzticību un atvērtību dzīvībai – atgādināja pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā. 10 decembrī viņš iesāka jaunu katehēžu ciklu par ģimeni, jo šobrīd dzīvojam laikā starp divām šai tik ļoti svarīgajai realitātei veltītajām sinodēm. Francisks paskaidroja, ka pirms nekā pievērsties dažādiem ģimenes dzīves aspektiem, viņš vēlas runāt par vēl pavisam nesen, tas ir, šī gada oktobrī Vatikānā notikušo sinodi. Kā tā norisinājās un kādi ir tās rezultāti?

Sinodes temats bija: „Ģimenes pastorālie izaicinājumi jaunās evaņģelizācijas kontekstā”. Tai bija vairāki posmi un noslēgumā tika izdoti trīs oficiālie dokumenti. Pirmajā posmā uzstājās visi tikšanās dalībnieki. Pēc kard. Petera Erdo ievaduzrunas, visi varēja runāt un visi klausījās. „Vispirms es lūdzu sinodes tēviem atklāti un drosmīgi runāt un pazemīgi klausīties, drosmīgi izteikt visu, kas ir uz sirds”, skaidroja pāvests. „Sinodē nebija nekādas iepriekšējas cenzūras. Katrs varēja, vēl jo vairāk, katram vajadzēja pateikt to, kas bija uz sirds, atklāti pateikt to, ko domāja. ‘Bet, tēvs, tas taču novedīs pie strīda’. Jā, taisnība, mēs dzirdējām kā diskutēja apustuļi. Tekstā lasām: Izcēlās ass strīds. Jā, apustuļi savā starpā skaļi strīdējās, jo meklēja, kāda ir Dieva griba attiecībā uz pagāniem. Sinodālajā asamblejā ir dažādi viedokļi un notiek diskusija, kas nav nekas slikts!”, atgādināja Francisks. „Svarīgi, lai tas vienmēr notiktu pazemības garā un ar vēlmi kalpot brāļiem. Taču cenzūra būtu bijusi slikta lieta, vai ne? Nē, katram bija jāsaka tas, ko domā”. Pāvests piebilda, ka katram bīskapam bija dota liela brīvība. Katrs varēja izteikt savas domas, balstoties uz „Instrumentum laboris”. Viņš uzsvēra, ka neviens neapšaubīja pamatpatiesības, kas attiecas uz Laulības sakramentu – vai tā būtu laulāto nešķiramība, vienotība, uzticība vai atvērtība dzīvībai (sal. Gaudium et spes 48; Kanonisko Tiesību kodekss 1055-1056).

Visas uzrunas tika apkopotas, kas noveda pie otrā posma, proti, pie melnraksta, ko latīniski sauc par Relatio post disceptationem, tapšanas. Ziņojums, ko nolasīja kard. Erdo, sastāvēja no trīs punktiem: izvērtēt mūsdienu ģimeņu situāciju un izaicinājumus, kādiem tās ir pakļautas; balstīties uz Kristus mācību, uz to, ko par ģimeni saka Evaņģēlijs; meklēt attiecīgus pastorālos risinājumus. Balstoties uz šo pirmo sintēzi, notika diskusija grupās. Tas bija jau trešais posms. Grupas tika sadalītas pa valodām – izveidojās itāļu, angļu, spāņu un franču valodas grupa. Katra no tām, noslēdzot darbu, uzstājās ar ziņojumu, un tūlīt visi šie ziņojumi tika publicēti. Tad, ceturtajā posmā, speciāla komisija izanalizēja visus lingvistisko grupu ieteikumus un tika izdots Relatio Synodi (sinodes noslēguma ziņojums). Tas tapa jau pēc tās pašas iepriekš minētās shēmas, proti, ņemt vērā situāciju, balstīties uz Evaņģēliju un meklēt pastorālos risinājumus.

Lūk, tāda bija ģimenei veltītās bīskapu sinodes norise. Uz jautājumu par to, vai bīskapi strīdējās, pāvests atbildēja, ka nezina, vai to var nosaukt par strīdēšanos, taču reizēm viņi skaļi pauda savu viedokli. Galvenais tajā visā ir brīvība. Viss notika „cum Petro et sub Petro”, tas ir, pāvesta klātbūtnē, kurš bija visiem brīvības un uzticības garants, kā arī rūpējās par nemaldību – uzsvēra Francisks, piebilstot, ka sinode noslēdzās ar trīs oficiāliem dokumentiem: ar noslēguma vēstījumu, noslēguma ziņojumu un pāvesta uzrunu.

Svētais tēvs arī pastāstīja, ka noslēguma ziņojums ir publicēts un kopā ar jautājumiem tiek izsūtīts visām Bīskapu konferencēm, lai tādējādi sagatavotos nākošajai, 2015. gada, Bīskapu sinodei par ģimeni. Mums jāņem vērā, ka sinode nav parlaments – atgādināja Francisks. Sinodes darbs tiek tā organizēts, lai tajā varētu darboties Svētais Gars. Starp bīskapiem nenotiek sadursmes, bet diskusijas. Pirms tam tiek iziets cauri garam sagatavošanās posmam. Tagad darbs turpināsies. Tas notiek un notiks ģimenes, Baznīcas un sabiedrības labā. Tas ir process, kas turpinās vietējās Baznīcās, un kurā ietilpst gan lūgšana, gan pārdomas, gan arī brālīgas diskusijas, lai tādā veidā sagatavotos nākošajam saietam. Šajā sakarā pāvests aicināja ticīgos lūgties, tai skaitā, lūgt Dievmātes aizbildniecību, lai viņa palīdz izpildīt Dieva gribu un pieņemt tādus pastorālos lēmumus, kas aizvien vairāk nāktu par labu ģimenei.

J. Evertovskis / VR