Pāvesta vizīte Turcijā – miera un ekumeniskā dialoga ceļojums

Dieva aizmiršana noved pie vardarbības, bet lūgšana ir dialoga un miera pamats – atgādināja pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā. 3. decembra katehēzes mācībā Francisks atskatījās uz savu apustulisko ceļojumu pa Turciju, kur viņš uzturējās pagājušās nedēļas nogalē, no 28.-30. novembrim. Pirms turp doties, Svētais tēvs aicināja visus pavadīt viņu ar savām lūgšanām, bet tagad mudināja pateikties Kungam par vizītes iznākumu, kā arī atkal lūgt, lai ceļojums nestu augļus gan dialoga ar pareizticīgajiem un musulmaņiem, gan arī tautu samierināšanās ceļā. Turcijas zeme ir dārga katram kristietim, jo tur ir piedzimis apustulis Pāvils, tur ir notikuši pirmie septiņi koncili un tur, pie Efezas, atrodas Marijas māja, kurā viņa dzīvoja pēc Svētā Gara nonākšanas.

Apustuliskā ceļojuma uz Turciju pirmajā dienā pāvests apmeklēja valsts pirmā prezidenta Ataturka muzeju un tikās ar šīs zemes valdību. Gandrīz visi tās iedzīvotāji (99,8%) ir musulmaņi, tomēr tā ir laiciska valsts. „Ar valdību mēs runājām par vardarbību”, sacīja Francisks. Šajā sakarā viņš uzsvēra, ka tieši Dieva aizmiršana, bet nevis Viņa godināšana, izraisa vardarbību. Tāpēc kristiešiem un musulmaņiem pienākas kopīgi strādāt solidaritātes, miera un taisnības labā. Vizītes laikā pāvests arī atgādināja, ka katrai valstij jānodrošina saviem pilsoņiem un reliģiskajām kopienām patiesu kulta brīvību. „Šodien, pirms nekā doties sasveicināties ar slimniekiem”, viņš piebilda, „satikos ar kristiešu un musulmaņu grupu, kas piedalās Starpreliģiju dialoga padomes rīkotajā saietā. Arī viņi izteica šo vēlmi turpināt brālīgo dialogu starp katoļiem, kristiešiem un musulmaņiem”.

Vizītes otrajā dienā Francisks apmeklēja dažas ievērojamas vietas – pasaulslaveno Svētās Sofijas muzeju un Zilo mošeju. Dienas centrālais notikums bija Euharistijas svinības, kurās piedalījās dažādu katoļu ritu garīdznieki un ticīgie. Tajās bija klātesošs arī Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs Bartolomejs I, armēņu apustuliskās Baznīcas patriarhālais vikārs, sīru-pareizticīgo metropolīts un protestantu pārstāvji. „Mēs visi kopā piesaucām Svēto Garu, kurš ir Baznīcas vienotības avots”, sacīja pāvests. Svētais Gars nodrošina ticības un mīlestības vienību. Tāpēc Dieva tauta ar visām savām tradīciju bagātībām ir aicināta ļauties Svētā Gara vadībai, dzīvojot pastāvīgā atvērtībā un paklausībā Viņam.

Ceļojuma pa Turciju trešā diena, sv. Andreja svētkos, bija veltīta brālīgo attiecību starp Romas bīskapu un Konstantinopoles ekumenisko patriarhu stiprināšanai. „Ar Viņa Svētību Bartolomeju I atjaunojām apņēmību turpināt iet pa pilnīgas vienotības starp katoļiem un pareizticīgajiem atgūšanas ceļu”, sacīja Francisks. „Parakstījām kopīgu deklarāciju, kas bija šī ceļojuma pēdējais etaps”. Tas notika sv. Andreja svētku liturģijas svinību noslēgumā un tam bija sava nozīme, jo, kā paskaidroja Svētais tēvs, lūgšana ir pamats katram auglīgam ekumeniskajam dialogam. Svarīgi atvērties Svētā Gara vadībai, jo tieši Viņš ir vienotības avots.

Vizītes noslēgumā pāvests tikās ar 100 bērniem un pusaudžiem, kristiešiem un musulmaņiem, kuri kā bēgļi ir ieradušies Turcijā no Sīrijas, Irākas un Austrumāfrikas. Tikšanās notika Svētā Gara katedrālē un ilga aptuveni 30 minūtes. Bērni mācās saleziāņu vadītajā skolā, kur īpašs uzsvars tiek likts uz angļu valodas apgūšanu, lai pēc tam varētu emigrēt uz ASV, Kanādu un Austrāliju. „Man bija ļoti svarīgi satikties ar dažiem bēgļiem no Tuvo Austrumu apgabaliem, kur plosās karš, lai apliecinātu viņiem savu un Baznīcas garīgo tuvumu, kā arī, lai uzsvērtu to, cik liela vērtība ir pieņemšana”, sacīja Francisks 3. decembra vispārējās audiences laikā. Viņš piebilda, ka arī Turcija ir ļoti iesaistījusies bēgļu uzņemšanā, un aicināja ticīgos lūgties par visiem bēgļiem un par to, lai tiktu likvidēti šī sāpīgā pušuma cēloņi. 30. novembrī Stambulā tiekoties ar minētajiem bērniem un jauniešiem, Svētais tēvs mudināja viņus nezaudēt drosmi un, neraugoties uz šodienas grūtībām, turpināt dzīvot ar cerību uz labāku nākotni. „Vienmēr atcerieties, ka Dievs neaizmirst nevienu no saviem bērniem, un vismazākie un tie, kuri visvairāk cieš, ir vistuvākie Viņa tēvišķajai sirdij”, sacīja Svētais tēvs.

Vēršoties pie svētceļniekiem Svētā Pētera laukumā, pāvests novēlēja, lai Turcijas valdība, tauta un dažādu reliģiju pārstāvji turpina kopā veidot miera nākotni, lai tādējādi šī valsts būtu mierīgas sadzīvošanas starp dažādām reliģijām un kultūrām paraugs. „Bez tam, lūgsim”, viņš mudināja, „lai, ar Vissvētākās Jaunavas Marijas aizbildniecību, Svētais Gars panāk, ka šis apustuliskais ceļojums nestu augļus un veicinātu Baznīcā misionāro dedzību. Lai tādā veidā Baznīca, ievērojot savstarpēju cieņu un ejot pa brālīga dialoga ceļu, sludinātu visām tautām, ka Kungs Jēzus ir patiesība, miers un mīlestība”. Audiences noslēgumā pāvests vēlēja, lai, tuvojoties Ziemassvētkiem, mēs no visas sirds pievērstos Kristum un palīdzētu saviem trūcīgajiem brāļiem.

J. Evertovskis / VR