Francisks un Bartolomejs paraksta kopīgu deklarāciju

Piedalīšanās Konstantinopoles ekumeniskā patriarha Bartolomeja I vadītajā bizantiešu rita liturģijā, kas notika Svētā Jura baznīcā, bija pāvesta vizītes Turcijā pēdējās dienas galvenais pasākums. 30. novembrī Baznīca atzīmē svētā apustuļa Andreja svētkus. Tie ir arī Konstantinopoles ekumeniskā patriahāta patronālie svētki. Šorīt Svētā Krēsla pārstāvniecības mītnes kapelā pāvests svinēja Svēto Misi. Francisks tikās ar Turcijas lielrabīnu Izāku Halevu. 19. gadsimta sākumā šajā valstī dzīvoja vairāk nekā 100 tūkstoši ebreju. Pēc lielā izceļošanas viļņa, kas daudzus aizveda uz Ameriku un Izraēlu, šodien Turcijā dzīvo 25 tūkstoši ebreju, galvenokārt Stambulā un Izmirā. Izāks Halevs ievēlēts par lielrabīnu 2002. gadā.

Bizantiešu rita liturģijas laikā Francisks teica uzrunu. Viņš uzsvēra, ka autentisks dialogs vienmēr ir tikšanās ar konkrētu cilvēku. "Svētā Andreja piemērs skaidri apliecina, ka kristīgā dzīve un aicinājums ir personiska pieredze. Tā ir tikšanās ar Kristu, kurš mūs mīl un vēlas mūs atpestīt. Izlīguma un miera ceļš starp katoļiem un pareizticīgajiem ir iesācies ar mūsu cienījamo priekšgājēju, ekumeniskā patriarha Atenagora un pāvesta Pāvila VI tikšanos pirms piecdesmit gadiem Jeruzalemē," – sacīja Francisks.

Liturģijas noslēgumā pāvests kopā ar patriahu Bartolomeju no Patriarhāta pils balkona svētīja iekšpagalmā sapulcējušos ticīgos latīņu un grieķu ritā. Vēlāk abi devās uz trešajā stāvā esošo Troņu zāli, kur tika nolasīta un parakstīta kopīga deklarācija. "Mēs, pāvests Francisks un Ekumeniskais patriarhs Bartolomejs, paužam visdziļāko pateicību Dievam par jaunas tikšanās dāvanu, kas ļauj mums kopā ar Ekumeniskā patriarhāta Svēto Sinodi, garīdzniekiem un ticīgajiem svinēt svētā Andreja – pirmā paaicinātā un apustuļa Pētera brāļa – svētkus". Pāvests un Bartolomejs apliecina gatavību ar vēl lielāku degsmi veicināt kristiešu vienotību, stiprināt attiecības starp katoļiem un pareizticīgajiem, atbalstīt teoloģisko dialogu un lūgties, lai "visi būtu vienoti".

Deklarācijā tiek pausts nemiers par dramatisko situāciju Irākā, Sīrijā un visā Tuvo Austrumu reģionā. Pāvests un patriarhs atgādina, ka konfliktu risinājumi ir jāmeklē dialoga un izlīguma ceļā. "Mēs nevaram pieļaut, ka Tuvie Austrumi paliek bez kristiešiem. Daudzi mūsu brāļi tiek vajāti, daudzi ar spēku ir spiesti atstāt savas mājas. Liekas, ka ir pazaudēta cilvēka dzīvības vērtība un nozīme, ka to var izmantot citām interesēm. Svētais Pāvils atgādina: "Kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdzi" (1 Kor 12,26). Tāpēc varam runāt par ciešanu ekumenismu. Kā mocekļu asinis ir Baznīcas spēka un auglības sēkla, tā kopīgi dalītas ciešanas var kļūt par vienotības veicināšanas efektīvu līdzekli," – lasām deklarācijā.

Musulmaņi un kristieši ir aicināti sadarboties solidaritātes un miera veicināšanā, respektējot katras personas cieņu un tiesības. Francisks un Bartolomejs aicina neaizmirst visas tautas, kas cieš karus un vardarbību. "Īpašā veidā lūgsimies par mieru Ukrainā, kas ir senas kristīgās tradīcijas zeme, un pieprasām visām konfliktā iesaistītām pusēm uzsākt dialoga ceļu un atzīt starptautiskos likumus, lai izbeigtu vardarbību un ļautu visiem ukraiņiem dzīvot mierā un saticībā."

Pēc pusdienām pāvests atgriezās Svētā Krēsla pārstāvniecības mītnē, lai atvadītos no darbiniekiem un apkalpojošā personāla. Mītnes pagalmā Francisks sasveicinājās ar saleziāņu vadītās skolas audzēkņiem. Tajā mācās dažāda vecuma bērni no Turcijas, Sīrijas, Irākas, kā arī dažām Āfrikas valstīm. Kāda 14 gadus veca meitene no Sīrijas pāvestam uzdāvināja pašas rakstītu ikonu, kurā attēlots Žēlsirdīgais Kristus un svētais Jānis Bosko. "Šo ikonu rakstīju savas skolas vārdā, lai to uzdāvinātu pāvestam Franciskam," – Peru katoļu aģentūrai ACI Prensa teica jaunā māksliniece. Sāra dzimusi Aleppo. Pirms gada kopā ar ģimeni aizbēgusi no Sīrijas. Neraugoties uz grūto bērnību, viņas seju rotā smaids. Sāra atzina, ka ar lielu prieku gaida Svētā tēva ierašanos. "Gribu viņam palūgt, lai lūdzas par mums un par mieru pasaulē, jo Sīrijā turpinās karš," – piebilda Sāra.

Stambulā ir trīs saleziāņu vadītās skolas, kurās mācās vairāk nekā 800 bērni no dažādām valstīm. "Svētais tēvs izteica vēlēšanos tikties ar bēgļu ģimeņu bērniem," – intervijā Vatikāna Radio teica skolas vadītājs priesteris Andres Kaleja, piebilstot, ka "skolas durvis ir atvērtas visiem, kuriem ir vajadzīga palīdzība."

Svētais tēvs devās uz Stambulas starptautisko lidostu, kur notika īsa atvadu ceremonija. Lidostas Biznesa zālē bija ieradies patriarhs Bartolomejs, kā arī Turcijas Bīskapu konferences locekļi, Stambulas mērs un citas amatpersonas. Pulksten 16.00 Francisks uzsāka atpakaļceļu uz Romu. Atgriešanās Vatikānā paredzēta svētdienas vakarā. Līdz ar to noslēgsies pāvesta Franciska sestais apustuliskais ceļojums. Nākamais ceļojums paredzēts 2015. gada janvārī. Šoreiz viņš apmeklēs divas Āzijas valstis – Šrilanku un Filipīnas.

S. Krivteža / VR