Pāvests Francisks ieradies vizītē Turcijā

Pāvests Francisks ir uzsācis savu sesto apustulisko ceļojumu. Piektdienas rītā ar Itālijas aviokompānijas Alitalia lidmašīnu Svētais tēvs devās uz Turcijas galvaspilsētu Ankaru. Vizītes laikā viņš teiks piecas uzrunas, tiksies ar valsts amatpersonām, vadīs dievkalpojumu un piedalīsies liturģijā. Pāvestam paredzēta tikšanās arī ar Konstantinopoles patriarhu Bartolomeju I. Pēc trīs stundu ilga lidojuma pāvests ieradās Ankaras Esembogas lidostā. Viņu sagaidīja apustuliskais nuncijs, valdības delegācija un pilsētas mērs. Ceļā uz prezidenta pili, Francisks apmeklēja Mustafa Kemala Ataturka mauzoleju, kurā atrodas mūsdienu Turcijas izveidotāja un pirmā prezidenta mirstīgās atliekas. „Turku tēva” atdusas ēka, kas atgādina grieķu templi, uzcelta 1953. gadā, un to var redzēt jau no tālienes. Nolicis ziedu vainagu, pāvests brīdi pavadīja klusumā.

„Novēlu, lai Turcija, kas vieno divus kontinentus, būtu ne tikai krustceles, bet arī tikšanās, dialoga un mierīgas sadzīves vieta visu kultūru, reliģiju un etnisko kopienu cilvēkiem.” Šo vēlējumu pāvests ierakstīja Ataturka mauzoleja Zelta grāmatā.

Sagaidīšanas oficiālā ceremonija notika Turcijas prezidenta jaunajā pilī. Ankaras priekšpilsētā celto ēku kompleksu plašsaziņas līdzekļi nodēvējuši par Balto pili, kas izmaksājusi valstij vairāk nekā 490 miljonus eiro. 150 000 kvadrātmetru lielā ēka, kurā ir ap tūkstoš telpām, pārspēj izmēros Versaļas pili Francijā. Prezidenta grandiozajā pilī atrodas arī mošeja, kurā var brīvi izvietoties pieci tūkstoši ticīgo.

Piektdienas agrā pēcpusdienā pāvests ieradās pieklājības vizītē pie Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana. Tā bija privāta tikšanās. Vizītes ietvaros notika dāvanu apmaiņa. Francisks uzdāvināja prezidentam mozaīku „Skats uz Svētā Eņģeļa pili”.

„Lai Visvarenais [Dievs] dāvā dārgajai turku tautai mieru un labklājību. Novēlu, lai šī valsts vienmēr būtu mierīgas līdzāspastāvēšanas starp kultūrām un civilizācijām vieta, kur tiktu respektēta katra cilvēka cieņa un tiesības brīvi apliecināt savu ticību,”– Prezidenta pils Zelta grāmatā ierakstīja Francisks.

Prezidenta pilī pāvests tikās ar Turcijas premjerministru Ahmetu Davutoglu un valdības locekļiem. Uzrunā pāvests pauda prieku par iespēju apmeklēt Turciju, kas ir tilts starp diviem kontinentiem un dažādām kultūrām. Šī zeme ir dārga katram kristietim, jo tur ir dzimis svētais Pāvils. Tā ir pirmo kristiešu kopienu un septiņu koncilu vieta. Tajā vairākus gadus dzīvojusi Jēzus Māte. Efezu apmeklē tūkstošiem svētceļnieku no daudzām valstīm. Svētais tēvs runāja arī par mūsdienu Turciju, paužot atzinību par tautas strādīgumu un viesmīlību, un tās svarīgo lomu starptautiskajā arēnā.

Pāvests solīja turpināt savu priekšgājēju iesākto draudzības un cieņas pilnu dialogu. „Vajag pacietīgi turpināt miera veidošanas smago darbu. Tikai respektējot katra cilvēka cieņu un tiesības mēs spēsim pārvarēt aizspriedumus un bailes, spēsim veicināt tikšanās kultūru un kopējo labumu,” – savā pirmajā uzrunā sacīja pāvests. Viņš uzsvēra, ka likumīgi nodrošinātā „reliģijas un vārda brīvība veicina draudzības un miera uzplaukumu, ko gaida ne tikai Tuvo Austrumu valstis, bet arī Eiropa un visa pasaule.”

Miers ir īpaši vajadzīgs Tuvo Austrumu reģionā, kas pārāk ilgi ir asiņainu karu un vardarbības skatuve. „Karš rada karu, it kā vienīgā atbilde uz karu un vardarbību ir jauns karš un jauna vardarbība,” – neizpratni pauda Svētais tēvs.

„Cik vēl ilgi Tuvajiem Austrumiem ir jācieš un jādzīvo bez miera? – viņš jautāja. – Mēs nedrīkstam piekrist konfliktu eskalācijai, domājot, ka vairs nav iespējams mainīt un uzlabot situāciju! Ar Dieva palīdzību mēs varam un mums vajag vienmēr stiprināt miera drosmi! Tas palīdzētu pacietīgi veidot mieru un veicināt līdzsvarotu attīstību.”

Šī cēlā un neatliekamā mērķa īstenošanā būtiski svarīgs ir starpreliģiju un starpkultūru dialogs, atmetot jebkura veida fundamentālismu un terorismu, kas dziļi pazemo cilvēka cieņu un instrumentalizē reliģijas. Nesaskaņu un diskrimināciju veicinošā fanātisma, fundametālisma un dažādu māniju priekšā ir jānoliek visu kristiešu solidaritāte, kuras pīlāri ir personas cieņas un tiesību ievērošana, reliģijas brīvība, rūpes par apkārtējo vidi, miera veidošana. Pāvests atzina, ka šodien esam kļuvuši par nopietnu konfliktu lieciniekiem. Sīrijā un Irākā turpinās terorisma eskalācija. Tiek pārkāptas personas pamattiesības, kājām mīdītas apcietināto un atsevišķu etnisko grupu tiesības. Turpinās kristiešu un citu minoritāšu vajāšanas. Tūkstošiem cilvēku ir spiesti atstāt savas mājas un savu dzimteni, lai glābtu savu dzīvību un paliktu uzticīgs savai reliģijai.

„Turcija, pieņemot bēgļus, tiešā veidā saskaras ar pierobežas situācijas dramatiskajām sekām. Starptautiskās sabiedrības morālais pienākums ir palīdzēt aprūpēt bēgļus. Ar humāno palīdzību vien nepietiek, – skaidroja pāvests. – Nedrīkstam būt vienaldzīgi pret iemesliem, kas rada šādas situācijas. Uzsverot, ka ir pieļaujama netaisnīga agresora apturēšana, protams, vienmēr saskaņā ar starptautiskajām normām, vēlos atgādināt, ka problēmas nedrīkst risināt tikai ar militāru spēku.”

Pāvests aicināja valdību raudzīties, lai līdzekļi tiktu izmantoti ne tikai bruņošanās vajadzībām, bet pirmām kārtām bada un slimību apkarošanai, tautsaimniecības līdzsvarotas attīstības veicināšanai un apkārtējās vides aizsardzībai. Šodien neatliekams uzdevums ir izskaust jebkura veida nabadzību, – uzrunājot Turcijas valdības locekļus, sacīja pāvests.

S. Krivteža / VR