Patiesības par Dievu un cilvēku slēpšanas sekas ir vientulība
Ceturtdien pāvests Francisks pieņēma audiencē pastorālajam darbam lielpilsētās veltītā
starptautiskā kongresa dalībniekus. Kongresa otrā kārta iepriekšējās dienās norisinājās
Barselonā, Spānijā. 27. novembrī uz tikšanos ar Francisku Vatikānā ieradās 25 kardināli
un bīskapi no dažādām lielpilsētām. Uzrunā Svētais tēvs pievērsās četriem punktiem:
pastorālās mentalitātes maiņa, dialogs ar dažādām kultūrām piederīgajiem, tautas reliģiozitāte
un pilsētu nabagi. Viņš aicināja nekautrēties sludināt Kristu, jo slēpt Jēzu un patiesību
par cilvēku nozīmē atstāt cilvēku nāvīgā vientulībā, meklēt dialogu ar citādi domājošajiem,
nenoliedzot savu identitāti, novērtēt to ticību, kas cilvēkos jau ir, un palīdzēt
to attīrīt, kā arī saklausīt nabagu saucienus.
Pastorālais darbs ir kaut kas
vairāk nekā darbs. Tā ir klātbūtne, attieksme, žesti – atgādināja pāvests. Viņš norādīja,
ka Baznīcai ir jāiziet, jāiet pie cilvēkiem, nevis jāgaida, kad viņi nāks uz baznīcu.
Svarīgi iziet, lai satiktu Kungu, kurš mājo pilsētā un tās nabagos; iziet, lai satiktos,
uzklausītu, svētītu un ietu kopā ar cilvēkiem. Bez tam, nepieciešams atvieglot viņu
tikšanos ar Kristu. Padarīt pieejamāku Kristības sakramenta saņemšanu. Atvērt baznīcas.
Sekretariātu darba grafikus piemērot cilvēkiem, kuri strādā. Rūpēties par piemērotām
katehēzēm.
Uzrunas noslēgumā Francisks norādīja arī uz liecības, ko kristietis
sniedz, kvalitāti. Runa ir par žēlsirdības un mīlestības liecību. Kristietis ir aicināts
būt klātesošs eksistences perifērijas, kur valda trūkums un nabadzība, un palīdzēt
cilvēkiem saskatīt dzīves jēgu, veidot pilsētā taisnīgāku un solidārāku vidi, un veicināt
mieru. Svētais tēvs atgādināja, ka konkrēti varam palīdzēt nabagiem ar „Caritas” un
dažādu citu organizāciju starpniecību. Bez tam viņš norādīja uz laju un arī pašu nabagu
lielo lomu pastorālajā kalpošanā, un uz vietām pastāvošo klerikālisma problēmu. J.
Evertovskis / VR