Kur meklējama evaņģelizācijas panākumu atslēga?

Pirms 100 gadiem (1914. gada 20. augustā), sākoties Pirmajam Pasaules karam, Itālijā tika izveidota Svētā Pāvila apvienība. Tās dibinātājs, pr. Džakomo Alberione, vēlējās, lai Evaņģēlija sludināšanai tiktu izmantoti visi iespējamie komunikācijas līdzekļi. Šodien apvienība nodarbojas ar formāciju un kristīgo grāmatu izdošanu ne tikai Itālijā, bet arī citās zemēs Eiropā un ārpus tās. 27. novembrī aptuveni 7 tk. apvienības locekļu ieradās Vatikānā, lai tiktos ar pāvestu. Svētais tēvs mudināja viņus ar jaunu dedzību izdzīvot savu ticību un nodot to tālāk, izdodot grāmatas un izmantojot multimediālos instrumentus. Dievs ir Mīlestība – tā ir Labā vēsts, kas ir adresēta katram cilvēkam bez izņēmuma un attiecas uz visu personu kopumā.

„Par velti esat saņēmuši, par velti dodiet” (Mt 10, 8), raksta sv. Matejs. Pāvests norādīja, ka tieši šajos vārdos ir meklējama evaņģelizācijas atslēga. Evaņģelizēt nozīmē nodot tālāk Evaņģēliju paša Evaņģēlija stilā, tas ir, nesavtīgi, ar prieku un mīlestību. Tikai tas, kurš ir piedzīvojis šādu prieku, ir spējīgs tajā dalīties, vai, pareizāk sakot, viņš nevar nedalīties, jo „labais vienmēr tiecas izpausties. Izplatoties labais iesakņojas un attīstās” (Evangelii gaudium, 9). Audiences dalībniekus Svētais tēvs mudināja dedzīgi darboties Baznīcas vienības labā. „Nekad neveiciniet konfliktus”, viņš sacīja, aicinot nekad „neskriet pakaļ” tiem „medijiem”, kuri meklē tikai sensāciju un ieļauno cilvēkus. Francisks piebilda, ka kristiešiem pienākas sludināt Evaņģēliju visiem cilvēkiem – arī tiem, kuri vēl Kristu nepazīst vai Viņu atmet. Bez tam, lai šis darbs nestu augļus, pašiem ticīgajiem jāiet pa nemitīgas sirds atgriešanās ceļu. Tikai tad, ja mūsu sirds būs pilnīgi atvērta Dieva žēlastības darbībai, būsim spējīgi izprast laiku zīmes un saklausīt cilvēces saucienus pēc miera un cerības.

J. Evertovskis / VR