Atgriežoties no Strasbūras, pāvests atbild uz žurnālistu jautājumiem
„Neļaut, ka tautu izteiksmes spēku apslāpētu multinacionālas varas,” šis bija viens
no pāvesta Franciska ierosinājumiem, kas izskanēja viņa uzrunā Eiropas padomē. Atgriežoties
no Strasbūras, žurnālisti lidmašīnā iztaujāja Svēto tēvu par dažādiem jautājumiem.
Francijas televīzijas pārstāvis vēlējās zināt, vai balstoties uz jau pieminēto aicinājumu
būt piesardzīgiem pret multinācionālo varu uzkundzēšanos tautām, Francisku varētu
saukt par sociāldemokrātu. Pāvests tūlīt atbildēja, ka tā būtu reducēšana, ka viņš
justos līdzīgi kā insektu kolekcijā: „Lūk, šis insekts ir sociāldemokrāts.” „Es teiktu,
ka nē, nezinu, vai pāvests ir sociāldemokrāts, vai nē. Es neuzdrīkstos sevi pieskaitīt
pie vienas, vai otras grupas, bet uzdrīkstos teikt, ka tas nāk no Evaņģēlija, no Evaņģēlija
vēsts, kas ir ietverta arī Baznīcas sociālajā mācībā,” atbildēja Francisks.
Le
Figaro pārstāvis atzīmēja, ka Strasbūras iedzīvotāji varbūt ir vīlušies, ka pāvests
neapmeklēja katedrāli, kas šogad svin tūkstoš gadus. Žurnālists vēlējās zināt arī,
vai Francisks gatavojas doties pastorālajā vizītē uz Franciju, un ko viņš šeit vēlētos
apmeklēt visvairāk. Pāvests teica, ka vizīte vēl nav plānota, taču, pirmkārt, būtu
jābrauc uz Parīzi. Ir bijis ierosinājums apmeklēt Lurdu. Kas attiecas uz Strasbūras
katedrāles apmeklējumu, Francisks sacīja, ka tas jau nozīmētu pastorālo vizīti Francijā,
kas radītu problēmas, jo šāda vizīte šoreiz nebija paredzēta.
Itālijas La
Stampa žurnālists pastāstīja, ka viņa uzmanību visvairāk piesaistījis Eiropas
padomē pieminētais „transversalitātes” jēdziens un zināmas vienošanās izveidošana
starp paaudzēm. Pāvests atbildēja, ka transversalitātes jēdziens ir svarīgs, jo sarunās
ar jaunajiem politiķiem, jo īpaši, dažādu partiju un nāciju pārstāvjiem, ir novērots,
ka viņi runā „atšķirīgu mūziku”, kas tiecas uz transversalitāti. „Un tā ir vērtība!”
sacīja Francisks, piebilstot, ka šiem politiķiem nav bail iziet no savas piederības,
lai to nenoliedzot, varētu veikt dialogu. „Viņi ir drosmīgi!” teica pāvests, un aicināja
šos jaunos politiķus atdarināt. Tas pats attiecas uz paaudzēm – iziet no savas piederības,
lai veiktu dialogu starp dažādām paaudzēm. Eiropai šodien tas ir vajadzīgs.
Strasbūrā
pāvests runāja par terorisma un verdzības draudiem. Vairāku starptautisko žurnālistu
vārdā viņam tika uzdots jautājums, vai ir iespējams veikt dialogu ar tādiem ekstrēmistiem,
kā Islāma valsts teroristi, kuri izsaka draudus Vidusjūras baseina valstīm, Romai
un pāvestam. Francisks atbildēja, ka viņš nekad, nekad neuzskata, ka lieta ir zaudēta.
Varbūt nav iespējams veikt dialogu, taču nekad nedrīkst aizvērt durvis. Svētais tēvs
sacīja, ka terorisms patiešām ir draudi, taču mūsdienu sociālajā audeklā jau ilgu
laiku ir ievijusies cita realitāte – verdzība, verdzisks darbs, cilvēku tirdzniecība,
bērnu izmantošana. Šīs realitātes priekšā, diemžēl, aizveram acis. Valstis uzskata,
ka ir jāiznīcina teroristi, taču līdz ar teroristiem krīt arī daudzi nevainīgi civiliedzīvotāji.
Pāvests to nosauca par ļoti bīstamu augsta līmeņa anarhiju. Viņš atgādināja, ka, lai
apturētu netaisnīgu agresoru, ir jāpanāk starptautiska vienošanās.
Viens no
žurnālistiem vēlējās pārliecināties arī, vai pāvests Francisks īpašā veidā godina
svēto Jāzepu, jo ir dzirdēts, ka dzīvoklī Svētais tēvs glabā svētā Jāzepa statuju.
Francisks nevilcinoties atbildēja, ka viņš patiešām ir svētā Jāzepa godinātājs un
ikreiz, kad viņam ko lūdz, šis lūgums tiek uzklausīts.
Atskatoties uz pāvesta
vizīti Strasbūrā, jāpiebilst, ka Eiropas Parlamentā viņš parakstījās Zelta grāmatā,
kurā itāliešu valodā ierakstīja šādu tekstu: „Novēlu, lai Eiropas Parlaments vienmēr
kalpo par sēdekli, kurā katrs tā loceklis sacenšas tajā, lai Eiropa, apzinoties savu
pagātni, ar uzticību raugās nākotnē, kas tai ar cerību palīdz dzīvot tagadnē. Franciscus”