„Ir pienācis laiks kopīgi veidot Eiropu, kuras uzmanības centrā nav tikai ekonomika,
bet arī personas cieņa,” – uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus, norādīja Francisks.
25. novembra agrā rītā pāvests no Romas starptaustikās lidostas devās uz Francijas
pilsētu Strasbūru. Piektais apustuliskais ceļojums ilga nepilnas astoņas stundas.
Vizītes mērķis bija apmeklēt Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi. Otrdien, plkst.
10.00 pāvests ieradās Strasbūras lidostā. Pēc īsas sagaidīšanas ceremonijas Francisks
devās uz Eiropas Parlamentu, kur teica uzrunu eirodeputātiem. Viņš atgādināja, ka
1988. gadā Parlamentu apmeklēja svētais Jānis Pāvils II. Šajā laikā Eiropā un pasaulē
daudz kas ir mainījies. Šodien vairs nepastāv ideoloģiskais mūris, kas sadalīja kontinentu
divās daļās, un pamazām īstenojas poļu pāvesta teiktie vārdi: „Lai suverēna un brīvu
institūciju vadīta Eiropa izplatās ne tikai līdz ģeogrāfiskām, bet arī vēsturiskām
robežām.”
Francisks norādīja, ka mūsdienu pasaule kļūst aizvien globālāka un
mazāk „eirocentriska”. Runājot par Eiropas tēlu, pāvests atzina, ka šodien tā izskatās
novecojusi un nogurusi, kas uz pasaulē notiekošiem procesiem raugās ar distanci, neuzticību
un pat aizdomām. Vēršoties pie eirodeputātiem, kas pārstāv vairāk nekā 500 miljonus
Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājus, pāvests sacīja, ka ir ieradies, lai nestu
visiem cerības un uzmudrinājuma vēsti. Viņš aicināja atgriezties pie Eiropas Savienības
dibinātāju cēlajiem mērķiem, kuri vēlējās veidot labāku nākotni, kas balstītos uz
spējām kopīgi darboties barjeru nojaukšanā, miera un vienotības veicināšanā visās
tautās. Šī grandiozā politiskā projekta centrā bija cilvēks, ne tikai kā pilsonis,
bet kā persona, kas apveltīta ar transcendento cieņu.
„Cieņa” bija atslēgas
vārds, kas raksturoja pēckara atjaunošanas procesu. Cilvēka tiesību nozīmes izpratne
ir gara un grūta ceļa rezultāts. Šodien Eiropas Savienības pienākums ir personas cieņas
un tiesību aizstāvēšana gan savā iekšienē, gan attiecībās ar citām valstīm. Pāvests
atzina, ka šodien vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīga tādas cilvēka tiesību kultūras
veicināšana, kas spētu saprātīgi vienot personisko un kopējā labuma aspektus. Transcendentālā
cieņa ir ierakstīta dziļi cilvēka sirdī. Svētais tēvs atzina, ka šodien Eiropā neskaitāmi
cilvēki jūtas vientuļi. Vientulību izraisa vecums, slimības, nabadzība, cerības un
nākotnes perspektīvu trūkums. To redzam arī izmisušu imigrantu acīs, – sacīja pāvests.
Pēdējos gados vērojams ne tikai Eiropas Savienības paplašināšanās process, bet arī
neuzticība institūciju darbībai. Aizvien biežāk tiek runāts par Eiropas novecošanos,
nespēku un attālināšanos no tiem lielajiem ideāliem, kas iedvesmoja vienotas kopienas
dibinātājus. Šodien tie pievelk aizvien mazāk Eiropas institūciju birokrātisko mehānismu
dēļ. Arī egoistiskais dzīves stils rada vienaldzību pret to, kas notiek pasaulē, īpaši
pieaugošo nadzības postu. Ar skumjām secinām, ka politiskajās debatēs dominē tehniski
un ekonomiski jautājumi, novirzoties no patiesām rūpēm par cilvēku, kas ir mazs zobrats
milzu mašīnā. Tās ir „atmešanas kultūras” un „agresīvā patēriņa” dramatiskās sekas,
– norādīja Francisks.
Eiropa, kas nespēj atvērties dzīves transcendentālajai
dimensijai, ir Eiropa, kas lēnām zaudē savu dvēseli, – Eiropas pašreizējo stāvokli
raksturoja pāvests. Viņš vēlreiz apliecināja Svētā Krēsla un katoļu Baznīcas gatavību
iesaistīties auglīgā, atklātā un caurspīdīgā dialogā ar Eiropas Savienības institūcijām.
„Esmu pārliecināts, ja Eiropa apzināsies savu identitāti, savas kristīgās saknes,
tā kļūs stiprāka pret daudziem ekstrēmismiem, kādi uzliesmo mūsdienu pasaulē, arī
lielā garīgā tukšuma dēļ, kas rodas, kad tiek atmest Dievs, un tas var radīt vardarbību,”
– piebilda Francisks.
Svētais tēvs runāja arī par daudzām netaisnībām un kristiešu
vajāšanām, kādas notiek dažādās pasaules valstīs. Neskaitāmi cilvēki, aklas vardarbības
upuri, tiek izdzīti no savām mājām, pārdoti verdzībā, nogalināti, dekapitēti, krustā
piesisti un dzīvi sadedzināti daudzu citu cilvēku priekšā, kas tikai noraugās un klusē.
Turpinot
uzrunu, pāvests atgādināja, ka Eiropas Savienības devīze ir „Vienotība daudzveidībā.”
Taču vienotība nenozīmē politisko, ekonomisko, kultūras un domas uniformismu. „Eiropai
ir jābūt ģimenei, kas vieno tautas, atzīstot tradīciju un kultūru daudzveidību, apzinoties
savu vēsturi un kristīgās saknes, cenšoties atbrīvoties no manipulācijām un bailēm.
Dāvāt Eiropai jaunu cerību nozīmē atzīt cilvēka centrālo vietu un veicināt viņa spējas,
talantus. Eiropa ir aicināta investēt cilvēkos, nodrošinot izglītību un atbalstot
ģimenes. Vienota, auglīga un stipra ģimene nes cerību nākotnei.
Pāvests runāja
arī par izglītības iestāžu svarīgo lomu jaunās paaudzes formācijā. Runa nav tikai
par tehnisku zināšanu apkopojumu, bet personas integrālu attīstību. Svētais tēvs ar
prieku atzina, ka mūsdienu Eiropā pastāv milzīgs radošais potenciāls. Par to liecina
nozīmīgi sasniegumi dažādās nozarēs. Pāvests uzsvēra, ka Eiropa aktīvi iesaistās apkārtējās
vides aizsardzībā. „Mūsu Zemei ir vajadzīgas rūpes un uzmanība, un mēs, tās pilsoņi,
esam atbildīgi par radību, kas ir Dieva dāvana, ko Viņš ir ielicis mūsu rokās” – sacīja
pāvests.
Pāvesta plašajā uzrunā neiztrūka arī darba un tā trūkuma radītās problēmas.
Darbs ir viena no jomām, kur attīstam savas spējas un iemaņas. Ir pienācis laiks veicināt
nodarbinātības politiku un cieņu pret darbu. Eiropa šodien saskaras arī ar smagu migrācijas
problēmu. „Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Vidusjūra kļūst par lielu kapsētu! Laivās, kas
ik dienas piestāj pie Eiropas krastiem, ir cilvēki, kuriem ir vajadzīga mūsu palīdzība
un viesmīlība.”
Uzrunas noslēgumā pāvests Francisks aicināja saglabāt un stiprināt
Eiropas identitāti, lai tās pilsoņi atgūtu uzticību Eiropas Savienības institūcijām,
veicinot mieru, taisnīgumu un draudzību, kas ir tās pamats.
Vatikāna preses
sekretārs, priesteris Federiko Lombardi informēja, ka vizītes Eiropas Parlamentā ietvaros
pāvests tikās ar Helmu Šmiti, cienījama vecuma vācu kundzi, pie kuras nākamais Baznīcas
vadītājs bija uzturējies divus mēnešus, kad 1986. gadā studēja Vācijā. S. Krivteža
/ VR