Kristus Karaļa svētkos pāvests pasludina par svētiem sešus ticīgos no Itālijas un Indijas

Baznīca priecājas par jaunajiem svētajiem. Kristus Karaļa svētkos pāvests kanonizēja četrus ticīgos no Itālijas un divus sīru malabariešu rita ticīgos no Indijas. Jaunie itāļu svētie ir Vičencas bīskaps Džovanni Antonio Farina (1803-1888), Ludvigs no Kasorijas (1814-1885), Nikola no Longobardi (1650-1709) un Amato Ronkoni (1225-1292). Savukārt divu svēto - Kurjakozes Eliaza Čavara (1805-1871) un Eufrāzijas Eluvatingalas (1877-1952) dzimtene ir Indija.

Kanonizācijas svinības notika Svētā Pētera laukumā. Tajās piedalījās vairāk nekā 50 tūkstoši ticīgo no daudzām valstīm, īpaši Itālijas un Indijas. Sprediķī pāvests runāja par Dieva valstības veidošanas metodi, ko iesaka Jēzus. Pirmām kārtām tas ir Viņa tuvums un maigums pret mums, kas simboliskā veidā atklājas Labā gana tēlā. Jēzus ir paraugs visiem, bet īpaši tiem, kuri Baznīcā veic pastorālos pienākumus. Francisks, skaidrojot Kristus Karaļa svētkos paradzēto Evaņģēlija fragmentu, uzsvēra, ka darbi, ko esam vai neesam darījuši vienam no „vismazākajiem brāļiem”, būs mūsu tiesas sprieduma protokols.

„Pestīšana sākas nevis no Kristus karaliskās majestātes atzīšanas, bet žēlsirdības darbiem, ar kādiem tiek veidota Valstība, – sacīja Francisks. – Kas veic šādus darbus, parāda, ka ir atzinis Jēsus karalisko majestāti, jo savā sirdī ir atradis vietu Dieva mīlestībai. Dzīves norietā tiksim tiesāti par mīlestību, tuvumu un maigumu pret saviem brāļiem. No tā būs atkarīga mūsu atrašanās vieta vienā vai otrā pusē, mūsu ieiešana vai neieiešana Dieva valstībā, ko mums Jēzus ir atvēris. Mēs esam aicināti veidot Valstību jau šīs zemes dzīvē, jo tā sākas brīdī, kad konkrētā veidā palīdzam savam brālim, kuram vajadzīga ne tikai maize un apģērbs, bet arī viesmīlība, solidaritāte un katehēze. Ja patiesi mīlam brāli vai māsu, tad spēsim dalīties ar viņiem tajā, kas mums ir visdārgākais, proti, ar pašu Jēzu un Viņa Evaņģēliju.”

Pāvests uzsvēra, ka jaunie svētie ar nesavtīgas mīlestības kalpojumu Dievam un tuvākajiem savas dzīves laikā veidoja Jēzus valstību, un to saņēma mantojumā uz mūžiem. Katrs no viņiem ar neparastu dedzību īstenoja mīlestības pret Dievu un mīlestības pret tuvāko bausli, – atzina Svētais tēvs. Jaunie svētie pašaizliedzīgi rūpējās par nabagiem, slimniekiem, bāreņiem, veciem ļaudīm un svētceļniekiem. Ciešā saikne ar Dievu bija viņu žēlsirdīgās mīlestības pret savu tuvāko avots. Tāpēc viņi sadzirdēja Kristus aicinājumu: „Nāciet, mana Tēva svētītie, un iemantojiet Valstību, kas jums sagatavota no pasaules radīšanas!”

Svinības noslēdzās ar lūgšanu „Kunga eņģelis”. Sveicot svētceļniekus, pāvests vēlēja, „lai Veronas, Neapoles, Košencas un Rimini rajonos dzimušo svēto piemērs palīdz dārgajai itāliešu tautai veicināt sadarbības un izlīguma garu, stiprināt vienotību un cerību nākotnei, paļaujoties uz Jēzu, kas mūs nekad neatstāj vienus, arī smagu ciešanu brīdī.” Francisks runāja arī par diviem Keralas apgabalā dzimušajiem svētajiem. „Lai Kungs palīdz Baznīcai Indijā stiprināt misionāro garu, vedot kristiešu kopienu pa solidaritātes un mierīgas līdzāspastāvēšanas ceļu,” – piebilda Svētais tēvs.
S. Krivteža / VR