2014-11-22 17:52:09

Pāvests Francisks apmeklēs Strasbūru


Otrdien, 25. novembrī pāvests Francisks dosies uz Strasbūru. Tā būs visīsākā starptautiskā vizīte, kāda līdz šim ir bijusi visu pontifikātu vēsturē. Nepilnu astoņu stundu laikā Francisks apmeklēs divas institūcijas – Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi. Eiropas Parlamentu ievēlē ap 500 miljonu Eiropas Savienības pilsoņu no 28 dalībvalstīm. Eiropas Padome, savukārt, ir vissenākā starpvaldību institūcija, kas apvieno 47 kontinenta dalībvalstis ar gandrīz 800 miljoniem iedzīvotāju. 1988. gada oktobrī, veicot vizīti pa Franciju, jau minētās organizācijas apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II.

Strasbūra ir Elzasas apgabala centrs Francijas austrumos, kas robežojas ar Vāciju. Vissenākās pilsētas hronikas vēstī par romiešu militārajām kampaņām 14 gadus pirms Kristus. Sākot ar IV gadsimtu, Strasbūra ir bīskapa sēdeklis. Viduslaikos tā ir bijusi liels tirdznieciskās apmaiņas centrs. Pēc Baznīcas Reformācijas 1520. gadā, pilsēta pieņēma Mārtiņa Lutera mācību un gadsimtu vēlāk luterāņi šeit nodibināja savu universitāti. Ludviķa XIV valdīšanas laikā, 1681. gadā, brīvpilsēta Strasbūra tika pievienota Francijai. 1870. gadā to iekaroja Vācija, bet I Pasaules kara laikā atguva Francija. Līdzīgs scenārijs atkārtojās II Pasaules kara gados, kad Strasbūra atkal bija nonākusi Vācijas rokās un kara beigās kļuva par Francijas sastāvdaļu. Gadsimtiem ilgi pilsēta un viss reģions ir kalpojuši par robežšķirtni starp abām valstīm, gan ģeogrāfiskā, gan politiskā ziņā šķirot arī ģimenes un kopienas. Karā kritušo piemiņai pilsētā ir uzstādīts piemineklis, kurā redzama māte, kura savās rokās tur divu kailu dēlu ķermeņus. Mākslinieks ir vēlējies izcelt, ka šie dēli ir brīvi no jebkādas armijas uniformas.

Par Eiropas Padomes sēdekli Strasbūra tika izvēlēta 1949. gadā, par Eiropas Parlamenta sēdekli 1952. gadā. Bez tam, pilsētā atrodas arī vairāku citu starptautisku organizāciju sēdekļi.

Visnozīmīgākais arhitektūras piemineklis ir Dievmātes Notre Dame katedrāle. Tā ir celta gotiskā stilā laikā no 1015. līdz 1439. gadam. Līdz 1874. gadam katedrāles tornis bija augstākais pasaulē. Strasbūras arhidiecēzē dzīvo 1 miljons 929 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 1 miljons 382 tūkstoši pauž katoļticību.

I. Šteinerte/VR







All the contents on this site are copyrighted ©.