Katra dzīves situācija ir izdevība iet pa svētuma ceļu

„No sirds dziļumiem aicinu konfliktos iesaistītās puses saraut naida un vardarbības loku, un pieņemt drosmīgus lēmumus izlīgšanas un miera labā”, ar šādu aicinājumu pie sabiedrības vērsās pāvests 19. novembra vispārējās audiences laikā saistībā ar Jeruzalemē un citviet Svētajā Zemē pieaugošo spriedzi. Viņš norādīja, ka vardarbības uzliesmojumā netiek saudzētas pat kulta vietas. Uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos, Francisks apliecināja, ka lūdzas par visiem šīs dramatiskās situācijas un tās seku upuriem. „Veidot mieru ir grūti”, viņš uzsvēra, „bet dzīvot bez miera ir mokoši!”

Trešdienas katehēzes mācība šoreiz bija veltīta tematam „Vispārējais aicinājums uz svētumu”. Visi kristieši ir aicināti uz svētumu. Taču kā to sasniegt? To varam sasniegt, veicot savus ikdienas darbus ar mīlestību – atgādināja pāvests. Viņš uzsvēra, ka svētums ir kristieša atšķirības zīme. Vispārējās audiences laikā viņš vērsās pie visiem ar vēl vienu aicinājumu, proti, atbalstīt tos reliģisko ordeņu locekļus, kuri dzīvo klauzūrā. „Piektdien, 21. novembrī, Vissvētākās Jaunavas Marijas prezentācijas templī liturģiskās piemiņas dienā svinēsim Pro Orantibus dienu, kas būs veltīta klauzūras reliģiskajām kopienām”, teica pāvests. „Tā ir izdevīga iespēja, lai pateiktos Kungam par tik daudzo personu dāvanu, kuras klosteros vai kā eremīti velta sevi Dievam lūgšanā un darbīgā klusumā, tā atzīstot to primātu, kas pienākas tikai Viņam. Pateiksimies Kungam par liecībām, ko šie cilvēki sniedz ar savu dzīvi klauzūrā, un neliegsim viņiem savu atbalstu – gan garīgo, gan materiālo, lai viņi varētu veikt šo tik svarīgo misiju”.

Pirmkārt, svētums ir Dieva dāvana – atgādināja Francisks. Otrkārt, tas attiecas uz visiem kristiešiem. Lai iemantotu svētumu, nav obligāti jābūt par bīskapu, priesteri vai mūku. Dažreiz maldīgi domājam, ka svētumu var sasniegt tikai tie, kuri var izrauties no visām ikdienas dzīves rūpēm un nodoties tikai lūgšanai. Daži iedomājas, ka svēts ir tas, kurš aizver acis, saliek rokas un lūdzas ar dievbijīgu sejas izteiksmi. Tomēr tas vēl nav svētums. Svētums ir kaut kas vairāk, tas ir kaut kas daudz dziļāks. Būt svētam nozīmē veikt savus ikdienas pienākumus ar mīlestību neatkarīgi no sava stāvokļa vai ieņemamā amata. Ko tas nozīmē konkrēti? „Vai tu esi Dievam veltīta persona?”, jautāja pāvests. „Tad esi svēts, priecīgi izdzīvojot sevis atdevi un savu kalpojumu!” – viņš mudināja. „Esi precējies? Esi svēts mīlot un rūpējoties par savu sievu vai vīru, kā Kristus darīja ar savu Baznīcu! Esi neprecējies kristietis? Esi svēts, godīgi un profesionāli darot savu darbu un veltot laiku kalpošanai brāļiem!” Turpinot, Francisks atgādināja, ka arī vecāki un vecvecāki var kļūt svēti, kārtīgi audzinot savus bērnus un mazbērnus, un dedzīgi iepazīstinot viņus ar Kristu. Tam vajadzīga liela pacietība – viņš piebilda. Svētums pastāv arī pacietībā. Arī katehēti un skolotāji var kļūt svēti, kļūstot par Dieva mīlestības un Viņa klātbūtnes mūsu vidū redzamo zīmi. Lūk, katrā dzīves stāvoklī varam iet uz svētumu. Mājās, uz ielas, darbā, Baznīcā… Nebīstieties iet pa svētuma ceļu! – mudināja pāvests. Tieši Dievs dod tev vajadzīgo žēlastību. Vienīgais, ko Kungs no mums prasa, ir tas, lai mēs būtu vienotībā ar Viņu un kalpotu saviem brāļiem.

Katehēzes mācības pēdējā daļā pāvests aicināja visus ticīgos izmeklēt savu sirdsapziņu un sev pajautāt: Kā es līdz šim esmu atbildējis Kunga aicinājumam uz svētumu? Vai gribu kļūt mazliet labāks? Vai gribu būt labāks kristietis, labāka kristiete? Svētais tēvs paskaidroja, ka Kungs, aicinot mūs uz svētumu, neaicina uz kaut ko smagu vai skumju. Tas ir aicinājums dalīties priekā! – viņš uzsvēra. Tas ir aicinājums dalīties Viņa priekā katrā mūsu dzīves brīdī, vienlaikus kļūstot par mīlestības dāvanu tiem, kuri dzīvo mums līdzās. Jāsāk ar mazām lietām. Būt svētam nozīmē izvairīties no citu aprunāšanas, vakarā uzklausīt savus bērnus un nodarboties ar viņiem, neskatoties uz to, ka ir aizvadīta varbūt smaga darba diena, noslēgt dienu ar lūgšanu, svētdien piedalīties Svētajā Misē, iet pie Svētās Komūnijas un regulāri attīrīt savu dvēseli grēksūdzē, kā arī lūgties Rožukroni Vissvētākās Jaunavas Marijas godam un, ejot pa ielu un ieraugot nabagu, apstāties, uzrunāt viņu un sniegt viņam savu atbalstu. Francisks piebilda, ka līdz ar katru soli uz svētumu mēs kļūsim labāki cilvēki, brīvāki no egoisma un no noslēgšanās sevī, un atvērtāki saviem brāļiem un viņu vajadzībām.

Sveicot atsevišķas lingvistiskās grupas pāvests atgādināja, ka mēs nekad neesam vieni. Mēs ejam uz priekšu visi kopā un palīdzam cits citam dzīvot saskaņā ar Jēzus Kristus Evaņģēliju, lai kļūtu svēti. Mūsu dzīvei jākļūst par mīlestības dāvanu to cilvēku labā, kuri dzīvo mums līdzās. Svētais tēvs aicināja visus dzīvot ar pozitīvu skatu un būt noderīgiem sev un citiem. Sveicot Pasaules Ekonomikas foruma rīkotā saieta dalībniekus – uzņēmējus un dažādus speciālistus, pāvests mudināja strādāt pie tā, lai izskaustu sociālo un ekonomisko izstumšanu un veicinātu tādu mentalitāti, saskaņā ar kuru nauda tiktu uzskatīta nevis par elku, kam jākalpo, bet līdzekli kopējā labuma sasniegšanai. Uzrunas beigās Francisks aicināja ticīgos lūgties par mirušajiem un atgādināja, ka Euharistijas svinības ir labākais veids, kā sniegt viņiem savu garīgo palīdzību. Svētais tēvs mudināja lūgties arī par Ziemeļitālijā notikušo plūdu upuriem un solidarizēties ar cietušajiem.

J. Evertovskis / VR