Grēksūdzes noslēpums sargā cilvēka tiesības

Grēksūdzes noslēpums ir neaizskarams, un Baznīca šajā jomā nepieļauj nekādus izņēmumus. 1988. gadā tika izdotas attiecīgas normas, sodot ar ekskomunikāciju tās personas, kuras, izmantojot jaunās tehnoloģijas, piemēram, magnetofonu, mikrofonu vai elektronisko aparatūru, plašsaziņas līdzekļos izpaudušas bikstēva vai penitenta teikto. Par to plaši tika runāts Apustuliskā penitenciārija rīkotājā sanāksmē, kas no 12. līdz 13. novembrim notika Romā. Sanāksme bija veltīta grēksūdzes sakramentālajam noslēpumam. Penitenciārija vadītājs, kardināls Mauro Pjačenca sacīja, ka grēksūdzes noslēpums nereti tiek uzskatīts par plīvuru, kas aizsedz grēkus. Viņš atgādināja, ka «sakramentālā noslēpuma mērķis ir sargāt personas intimitāti, t.i., Dieva klātbūtni katra cilvēka sirdī». Kardināls M. Pjačenca norādīja, ka, neizpaužot noslēpumu, vēlamies «sargāt cilvēka labo vārdu, viņa reputāciju, viņa tiesības».

Savukārt priesteris Kšištofs Nikiels runāja par sakramentālā noslēpuma kanoniskajiem aspektiem. Apustuliskā penitenciārija pārstāvis uzsvēra, ka obligātais pienākums neizpaust noslēpumu attiecas ne tikai uz bikstēviem, bet arī uz tulkiem un visiem tiem, kuri kaut kādā veidā, pat netīšām, ir dzirdējuši grēksūdzē izsūdzētos grēkus. Arī pēc penitenta nāves bikstēvam nav tiesību izpaust to, ko dzirdējis konfesionālā.

S. Krivteža / VR