Baznīca ir dzīva ticīgo kopiena, kas aicināta sniegt ticības un mīlestības liecību,
– teica pāvests svētdienas pusdienlaikā uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos
svētceļniekus. Uz tikšanos ar pāvestu bija ieradušies vairāki tūkstoši ticīgo no daudzām
valstīm. Apcerē pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” Francisks atgādināja, ka 9. novembrī
tiek atzīmēta Laterāna bazilikas iesvētīšanas gadadiena. Tā ir Romas katedrāle un
visu baznīcu māte. Pāvests skaidroja, ka vārds māte attiecas ne tik daudz uz sakrālo
ēku, kā uz Svētā Gara darbu, kas atklājas šajā vietā un nes bagātīgus augļus caur
Romas bīskapa kalpojumu.
„Katru reizi, kad svinam baznīcas iesvētīšanas gadadienu,
pārdomājam patiesību, ka no akmeņiem celtais dievnams ir dzīvas un vēsturē darbojošās
Baznīcas zīme, – sacīja Francisks. – Šai svētdienai paredzētajā Evaņģēlija fragmentā
Jēzus, runājot par svētnīcu, atklāj pārsteidzošu patiesību, proti, Dieva svētnīca
nav tikai ēka, kas celta no dabas materiāliem, bet gan Viņa Miesa, kas veidota no
dzīviem akmeņiem. Kristības spēkā kristietis ir daļa no Dieva svētnīcas, vēl vairāk,
viņš kļūst par Dieva Baznīcu.”
Svētais tēvs atzina, ka piederība Baznīcai ir
uzdevums. Katram tās loceklim jādzīvo saskaņā ar savu ticību, jāsniedz kristīgā liecība.
„Tas nav viegli, – uzrunas turpinājumā sacīja Francisks. – Visi to labi zinām. Nav
viegli būt nelokāmiem ticības dzīvē. Tomēr mums ir jācenšas katru dienu dzīvot saskaņā
ar ticību. Baznīcas misija ir sludināt ticību Jēzum Kristum, Dieva Dēlam un cilvēka
Pestītājam. Arī šodien Baznīcai ir jābūt ticīgo kopienai, kas caur Kristību iesakņojusies
Dievā, pazemīgi un drosmīgi sludina ticību, apliecinot to mīlestībā. Galvenais mērķis
ir apliecināt ticību caur mīlestību,” – uzsvēra pāvests.
Pēc lūgšanas „Kunga
eņģelis” Francisks atgādināja, ka pirms 25 gadiem tika sagrauts Berlīnes mūris, kas
daudzus gadus šķīra šo pilsētu, kļūdams par Eiropas un visas pasaules ideoloģiskās
šķelšanās simbolu. „Mūra krišana notika negaidīti, bet tas bija iespējams tikai pateicoties
neskaitāmu cilvēku ilgajiem un darbīgajiem centieniem. Viņi cīnījās, lūdzās un cieta,
nereti maksājot ar savu dzīvību. Šādu cilvēku vidū ir arī svētais pāvests Jānis Pāvils
II. „Lūgsimies, lai ar Dieva palīdzību, pateicoties visu labas gribas cilvēku sadarbībai,
pasaulē izplatītos tikšanās kultūra, kas spēj sagraut visus mūrus, kas līdz šim sašķēla
pasauli. Lai nekad vairs netiktu vajāti un nogalināti nevainīgi cilvēki ticības un
reliģijas dēļ. Kur ir mūris, tur ir aizslēgtas sirdis. Mums ir vajadzīgi tilti, nevis
mūri!” – atgādināja pāvests.