Kristiešu šķelšanās vājina spēju efektīvi sludināt Evaņģēliju

Ja mēs patiešām ticam Svētā Gara brīvai un pārbagātai darbībai, tad varam ļoti daudz mācīties viens no otra – šo pārliecību, kas jau izteikta Franciska enciklikā „Evangelii gaudium,” pāvests pauda 6. oktobrī tiekoties ar Pasaules Evaņģēliskās alianses kristiešiem. Runājot par katoļu un evaņģēlistu attiecībām, kas, starp citu, daudzviet pasaulē ir ļoti labas un brālīgas, Svētais tēvs aicināja novērtēt to, kas ir kopīgs un vieno abas puses, kā arī mudināja drosmīgi meklēt jaunas evaņģelizācijas metodes.

Ar visu savu sirdi un mīlestību kalpojot Evaņģēlijam, palīdzēsim Baznīcai nest aizvien bagātīgākus augļus līdz visi „sasniegsim vienību ticībā un Dieva Dēla atzīšanā, vīra briedumu, Kristus mūža pilnības mēru” (Ef 4, 13) – teica Francisks un paskaidroja, ka tas, ko viņš saka, pamatojas Kristībā. Šis sakraments ir bagātīga dāvana, kas ir kopīga katoļiem un evaņģēlistiem. Pateicoties tai, varam dzīvot nevis tikai horizontālā, tas ir, laicīgās dzīves plāksnē, bet arī vertikālā, proti, esam piepildīti ar Svētā Gara spēku. Kristības sakraments atgādina mums kādu fundamentālu patiesību, kas sniedz lielu mierinājumu, proti, ka Kungs ar savu mīlestību un žēlastību vienmēr iet mums pa priekšu. Viņš iet pa priekšu mūsu kopienām. Viņš iet pa priekšu un sagatavo to sirdis, kuri sludina Evaņģēliju, un to, kuri pieņem šo pestīšanas Evaņģēliju. „Lasot Svētos Rakstus, kļūst skaidrs, ka Evaņģēlija vēsts attiecas ne tikai uz personiskām attiecībām ar Dievu. Arī mūsu mīlošā atbilde nedrīkst pārvērsties par maziem izolētiem personiskiem žestiem attiecībā uz atsevišķiem trūkumcietējiem, par virkni darbību, kuru mērķis ir tikai nomierināt sirdsapziņu. Vēsts ir Dieva valstība (sal. Lk 4, 43), mīlestība uz Dievu, kas valda pasaulē” (Evangelii gaudium, 180). Dieva valstība vienmēr mūs apsteidz. Tāpat kā mūsu sapratni pārsniedz Baznīcas vienotības noslēpums - piebilda Francisks.

Pieskaroties šķelšanās jautājumam, pāvests norādīja, ka tās kristiešu starpā ir bijušas jau kopš sākumiem un pastāv joprojām. Šķelšanās vājina mūsu spēju izpildīt Kunga pavēli sludināt visām tautām Evaņģēliju (sal. Mt 28, 19-20). Tās aptraipa Kristus viengabalaino skaisto audeklu, bet tomēr pilnībā nespēj iznīcināt to dziļo vienotību, ko visos kristiešos iesēj Dieva žēlastība (sal. Unitatis redintegratio, 13). Šajā sakarā Francisks uzsvēra, ka kristīgās vēsts sludināšanai, protams, būtu lielāks efekts, ja kristieši pārvarētu šķelšanās un varētu svinēt kopā sakramentus, kopā izplatītu Dieva Vārdu un sniegtu liecību ar žēlsirdības darbiem. Svētais tēvs arī pauda gandarījumu par to, ka daudzās zemēs starp katoļiem un evaņģēlistiem pastāv brālīgas attiecības un laba sadarbība. Svarīgi, lai katrs ticētu Svētā Gara darbības spēkam un, tādējādi, cits no cita daudz ko mācītos. Lai otru labāk iepazītu, nepietiek tikai iegūt par viņu informāciju, bet vajag saskatīt un pieņemt to, ko Svētais Gars viņā ir iesējis kā dāvanu arī mūsu labā.

J. Evertovskis / VR