Mūsu rokās ir ielikta mūžības ķīla

„Caur Svēto Garu Dievs mūsu rokās ir ielicis Debesis kā mūžības ķīlu,” teica pāvests piektdienas rīta Svētajā Misē. Francisks atzīmēja, ka šī dāvana, diemžēl, bieži tiek atstāta novārtā „blāvas” un liekulīgas dzīves labā. Svētais Gars ir gaismas „zīmogs”, ar kuru Dievs kristiešiem ir ielicis rokās Debesis. Taču, kristieši bieži bēg no šīs gaismas, lai dzīvotu krēslā, vai vēl ļaunāk, neīstā gaismā, tajā, kas atspīd liekulībā.

Homīlijā pāvests soli pa solim aplūkoja svētā Pāvila vēstuli efeziešiem, kuri, tāpēc, ka ieticēja Evaņģēlijam, bija saņēmuši „Svētā Gara zīmogu”. Ar šo dāvanu Dievs mūs ne tikai ir izvēlējis, bet ir piešķīris arī stilu – veidu, kādā dzīvot, kas nav tikai ieradumu saraksts. Tas ir kaut kas vairāk – tā ir identitāte: „Mūsu identitāte ir tieši šis zīmogs, šis Svētā Gara spēks, kuru mēs visi esam saņēmuši Kristībā. Un Svētais Gars ir apzīmogojis mūsu sirdi un iet kopā ar mums. Šis Gars, kas tika apsolīts – Jēzus to apsolīja – šis Gars dod mums ne tikai identitāti, bet arī mūsu mantojuma ķīlu. Ar Viņu iesākas Debesis. Mēs dzīvojam saskaņā ar šīm Debesīm, ar šo mūžību, jo mūs ir apzīmogojis Svētais Gars, kas ir tieši Debesu iesākums: tā ir ķīla, kas atrodas mūsu rokās. Līdz ar šo zīmogu mūsu rokās ir Debesis.”

Tomēr, kā atzīmēja Francisks, tas, ka mūsu rokās kā mūžības galvojums atrodas Debesis, neattur kristiešus no ieslīgšanas vismaz dažos kārdinājumos. Pāvests teica, ka tas nenozīmē, ka mēs izdzēšam savu identitāti, bet gan padarām to blāvu:

„Tāds ir remdenais kristietis. Jā, viņš ir kristietis, iet uz Misi svētdienās, taču viņa dzīvē identitāti neredz. Viņš arī dzīvo kā pagāns. Viņš var dzīvot kā pagāns, taču ir kristietis. Būt remdeniem. Padarīt blāvu mūsu identitāti. Tas ir cits grēks, tas, par kuru Jēzus runāja uz saviem mācekļiem un mēs dzirdējām: „Sargieties no farizeju rauga, kas ir liekulība!” Tā ir izlikšanās. Es izliekos, ka esmu kristietis, taču tāds neesmu. Neesmu caurspīdīgs, saku vienu – „jā, esmu kristietis”, bet daru ko citu, kas nav kristīgs.”

Savukārt, kristīgā dzīve, kas tiek dzīvota saskaņā ar identitāti, ko izveidojis Svētais Gars, pūrā liek dāvanas, kurām ir pavisam cita vērtība:

„Mīlestība, prieks, miers, cēlsirdība, labvēlība, labestība, uzticība, lēnprātība, valdīšana pār sevi. Tas ir mūsu ceļš pretim Debesīm. Tas ir mūsu ceļš, kas uzsāk Debesis jau šeit. Tā kā mums ir šī kristīgā identitāte, tad esam Svētā Gara apzīmogoti. Lūgsim Kungam žēlastību būt uzmanīgiem pret šo zīmogu, pret šo mūsu kristīgo identitāti, kas ir ne tikai apsolījums, nē – mūsu rokās jau ir galvojums”.

I. Šteinerte/VR