Sinodes darbi rit uz priekšu labi. Tikšanās norisinās ļoti brīvā un brālīgā atmosfērā.
Brīvība un brālība ir svarīgi aspekti, lai varētu auglīgi risināt jautājumus par ģimeni
– apliecināja Vatikāna valsts sekretārs, kard. Pjetro Parolins. Visām ģimenēm, kurām
šobrīd klājas grūti, viņš atgādina, ka šis nav tas brīdis, lai zaudētu cerību. Tieši
pretēji, šis ir brīdis, lai saprastu, ka Baznīca un pāvests ir līdzās ģimenēm. Neviens
nekad nedrīkst zaudēt cerību, jo visas problēmas var atrisināt. Ģimenes Evaņģēlijs
ir pats Jēzus Kristus, kurš atrodas līdzās katrai ģimenei. Ja Viņš ir līdzās, sevišķi,
sākot ar laulības sakramenta noslēgšanas brīdi, tad viņš arī palīdz laulātajiem risināt
viņu problēmas. Tātad, ja ar mums ir Jēzus, tad nav iemesla zaudēt cerību, lai kādas
arī būtu grūtības.
Bīskapu sinodes astotajā kongregācijā, 9. oktobra pēcpusdienā,
piedalījās pāvests Francisks un 181 sinodes tēvs. Diskusiju galvenais temats bija
„Baznīca un ģimene audzināšanas izaicinājuma priekšā”. Tikšanās dalībnieki vispirms
norādīja uz ģimenes fundamentālo elementu, proti, aicinājumu uz dzīvību. Šajā sakarā
viņi aicināja visus ticīgos iepazīties ar pāvesta Pāvila VI enciklikas Humanae
vitae galvenajām līnijām, kas ļautu labāk izprast dzimstības regulēšanas dabisko
metožu nozīmi un to, kāpēc ir nepieņemama kontracepcija. Argumenta pamatā ir laulības
akta un prokreācijas nedalāmība.
Ceturtdienas pēcpusdienā sinodes tēvi runāja
arī par sagatavošanos laulībām, par laulības atzīšanas par spēkā neesošu procedūru
vienkāršošanu, par priesteru formācijas kvalitāti laulības un ģimenes jautājumos,
attiecībām starp migrāciju un ģimeni. Vakara debates bija veltītas tiem, kuri ir šķīrušies
un izveidojuši jaunas attiecības. Bīskapi atzina, ka gatavošanos uz laulību saderinātie
nereti uzskata kā piespiedu pienākumu, līdz ar to, nepieiet šai lietai pietiekoši
nopietni un apzināti. Tie grib, lai viss notiktu ātri un vienkārši. Taču aicinājums
uz laulību attiecas uz visu dzīvi. Tāpēc sagatavošanās procesam ir liela nozīme. Pieredze
rāda, ka jaunieši, kuri gatavojas laulībām, bieži vien pietiekoši neapzinās šī sakramenta
vērtību.
Bīskapu sinodes dalībnieki izteica vēlmi, lai Baznīcas tiesas darbos
vairāk tiktu iesaistīti atbilstoši sagatavi tiesneši laji, bet, jo sevišķi, sievietes.
Savukārt, priesteriem vajadzētu spēt īpaši savās homīlijās sludināt Ģimenes evaņģēliju.
Tādēļ ir nepieciešama attiecīga sagatavošanās, lai tādējādi ticīgie novērtētu priestera
dzīves svētumu, radošumu un prasmi veidot konstruktīvas attiecības ar ģimenēm. Diskutējot
par tiem, kuri ir šķīrušies un dzīvo jaunās attiecībās, daļa sinodes locekļu norādīja
uz gandarīšanas prakses nepieciešamību, kuras laikā šīs personas tiktu aicinātas paraudzīties
arī uz tiem, kuri ir šķīrušies, bet, neskatoties uz ciešanām, ir izvēlējušies palikt
vieni. Citi bīskapi atgādināja par nepieciešamību atbalstīt šķīrušos vecāku bērnus,
lai pasargātu viņus no psiholoģiskajām traumām. Kas attiecas uz bērnu audzināšanu,
sinodes tēvi atzina, ka vecākiem ir tiesības pēc saviem uzskatiem izvēlēties saviem
bērniem piemērotāko izglītības modeli, lai bērni saņemtu patiesi kvalitatīvu izglītību.
Devītās kongregācijas laikā, 10. oktobra rītā, uzstājās 15 cilvēki – 6 laulātie
un 9 neprecētie dalībnieki. Visi šie laji no dažādām pasaules valstīm ir iesaistījušies
pastorālajā darbā ar ģimenēm, bioētikas un cilvēka ekoloģijas jomā. Ieskicējot dramatisko
situāciju Tuvajos Austrumos, daži no viņiem norādīja, ka smagais stāvoklis negatīvi
ietekmē arī kristīgo ģimeņu saites un vienotību, kas savukārt atstāj sekas visas nācijas
līmenī. Šajā kontekstā sinodes dalībnieki atzina, ka Baznīca šiem grūtībās nonākušajiem
cilvēkiem ir kā miera un drošības osta, kur var saņemt mierinājumu un rast cerību.
Klātesošie atzina, ka būtu svarīgi sagatavot ģimenes, lai tās kļūtu par „vidutājām”
miera un izlīgšanas procesos.
Bez tam, sinodes locekļi norādīja, ka, risinot
ar ģimeni saistītos jautājumus, sevišķi, laulāto intīmās dzīves lietas, Baznīcai vairāk
vajadzētu ieklausīties laju viedoklī. Šoreiz atkal notika atgriešanās pie priesteru
formācijas jautājuma. Pēdējiem vajadzētu būt tā sagatavotiem, lai spētu vienkārši
un skaidri atklāt saviem ticīgajiem laulāto mīlestības nozīmi. Ja priesteris spēj
dziļi izskaidrot, piemēram, dzimstības dabiskās plānošanas nozīmi un atklāt tās pozitīvo
pusi, viņš palīdz laulātajiem nostiprināt viņu attiecības. Arī ja viņa homīlijas būs
rūpīgi sagatavotas, tad ticīgie aizvien kuplākā skaitā piedalīsies Svētajā Misē. Runājot
par šodien tik svarīgo liecības sniegšanu, tika atzīts, ka jauniešiem vajadzīga ne
tik daudz teorija, cik pašu ģimeņu dzīves piemērs. Mūsdienās visvairāk ir vajadzīgi
liecinieki. Sinodes dalībnieku uzmanības lokā bija arī tie cilvēki, kuri ir pazaudējuši
ģimeni – atraitnes, bāreņi un vecāki, kuri zaudējuši bērnu. Viņiem ārkārtīgi svarīgs
ir Baznīcas atbalsts, lai, neskatoties uz ciešanām, paliktu stipri ticībā. Visi bija
vienisprātis, ka katras ģimenes saites stiprina komunikācija tās locekļu starpā, savstarpēja
dalīšanās un kopīga lūgšana.