Albānija cauri gadsimtu griežiem

Svētdien, 21. septembrī pāvests Francisks dosies vienas dienas vizītē uz Albāniju. Tā būs pirmā zeme, ko viņš apmeklēs Eiropas kontinentā. Šodien Albānija ir parlamentāra republika ar „pārejas” ekonomiku. Valstī dzīvo 2 miljoni 832 tūkstoši iedzīvotāju. Albānija ir seno ilīriešu civilizācijas šūpulis. Gadsimtiem ilgi tā ir bijusi pieskaitāma Bizantiešu impērijas nozīmīgākajiem kultūras un reliģiskajiem centriem.

XV gadsimtā teritorija nonāca Osmaņu impērijas sastāvā un tika pakļauta turku invāzijai un varai. No 1915. līdz 1920. gadam Albāniju bija okupējusi Itālija, bet 1939. gadā notika formāla aneksija. Pirms tam, no 1928. līdz 1939. gadam, Albānijā valdīja konstitucionāla monarhija ar karali Žogu tronī. Vēlāk, no jau minētā 1939. gada līdz 1943. gadam Albānijas monarhija bija saistīta ar Itālijas karalisti. 1944. gadā valsts atguva neatkarību un pēc Tautas Republikas izveidošanas, vairākus gadu desmitus bija pakļauta nežēlīgai komunistu varai pēc Staļina parauga, kas to izolēja no visas pārējās pasaules.

1967. gadā Albānija sevi pasludināja par pirmo ateistisko valsti pasaulē, kas tika apstiprināts arī valsts Konstitūcijā. Tā stājās spēkā 1976. gadā. Šai laikā Baznīca izcieta visbrutālākās vajāšanas. Tika spīdzināti un nogalināti daudzi priesteri un ticīgie laji. Albānijas Baznīca kļuva par mocekļu Baznīcu. Vajātas tika arī visas pārējās reliģijas. Daļa baznīcu un mošeju tika nojauktas, citas pārvērstas par laicīgām celtnēm – noliktavām, vingrošanas zālēm, veikaliem.

Komunistiskās sistēmas regress iesākās 1990. gadā līdz ar studentu kustībām. Šai pašā gadā, krītot komunistiskajiem režīmiem Austrumeiropā, notika pāreja uz daudzpartiju sistēmu. Šodien Albānija ir ANO, NATO, EDSO, Eiropas Padomes un vairāku citu starptautisku organizāciju locekle. Kopš 2014. gada 24. jūnija tā kandidē uz Eiropas Savienības locekles statusu. Starptautiski Albānijas tauta ir pazīstama ar nosaukumu „albāņi”, bet sevi tā sauc par „šķiptariem” (shqiptarë).

Albānijā pārstāvēto reliģiju panorāmā visvairāk iezīmējas islāms. To pauž ap 60% iedzīvotāju. Savukārt, kristietību visvairāk pārstāv katoļi ar 15,91%. Albānijā ir arī pareizticīgie un protestanti. Senās Ilīrijas laikā šeit tika praktizēts Saules un Čūskas dievību kults, līdz pirmajā kristietības gadsimtā Duracco pilsētā ieradās svētais Pāvils, lai sludinātu Dieva Vārdu. Tautu apustulis Albāniju iepazina, pateicoties saviem sauszemes ceļojumiem no Jūdejas uz Romu. Duracco viņš kāpa kuģī, lai sasniegtu Itālijas pussalu.

Svētā Pāvila un vēlāk misionāru sētā kristīgās ticības sēkla Albānijas zemē ir laidusi dziļas un sīkstas saknes. Baznīca šeit izceļas ar varonīgu uzticību un drosmi, ko starp daudzajiem pierāda tādi ticības liecinieki kā Vincents Prenduši, Ibrahims Rugova, ko dēvē arī par Balkānu Gandiju, Pjetors Arbnori, tēvs Antons Luli, kardināls Mikels Količi un visā pasaulē pazīstamā tuvākmīlestības ikona Māte Terēze.

I. Šteinerte/VR