Kristīgā identitāte piepildās ar mūsu miesas augšāmcelšanos
„Kristieša gājums piepildās Augšāmcelšanā,” apgalvoja pāvests piektdienas rīta Svētās
Mises sprediķī. Komentējot svētā Pāvila vārdus pirmajā vēstulē korintiešiem, viņš
atzīmēja, ka kristieši, šķiet, sastopas ar grūtībām ieticēt, ka viņu miesa pēc nāves
tiks pārveidota. Tautu apustulis vēršas pie Korintas kristīgās kopienas, kura ticēja,
ka Kristus ir augšāmcēlies un ka palīdz tiem no Debesīm, taču viņiem nebija skaidras
izpratnes par to, ka arī mēs augšāmcelsimies. Pāvests Francisks teica, ka Korintas
kristiešu kopiena domāja citādā veidā: „jā, mirušie ir attaisnoti, tie neies uz elli
– ļoti labi, bet tie droši vien ies kaut kur kosmiskā izplatījumā, gaisā. Tur dvēsele
būs Dieva priekšā, tikai dvēsele”.
Pāvests atgādināja, ka arī svētais Pēteris
Augšāmcelšanās rītā steigšus devās pie Kristus kapa un domāja, ka Viņš ir nozagts.
Arī Marija Magdalēna. Viņiem neienāca prātā reālā augšāmcelšanās. Viņi nespēja saprast
mūsu pāreju no nāves dzīvībā caur Augšāmcelšanos. Beigās viņi pieņēma Jēzus Augšāmcelšanos,
jo Viņu tika redzējuši, savukārt, kristiešu augšāmcelšanās netika saprasta tādā pašā
veidā. Kad svētais Pāvils dodas uz Atēnām un sāk runāt par Kristus Augšāmcelšanos,
grieķu gudrie un filozofi nobijās:
„Kristiešu augšāmcelšanās viņiem ir skandāls,
to viņi nespēj saprast. Tāpēc Pāvils skaidri paskaidro: „Ja Kristus ir augšāmcēlies,
kā tad daži no jums var sacīt, ka augšāmcelšanās no miroņiem nav?” Ja Kristus ir augšāmcēlies,
arī mirušie augšāmcelsies. Ir pretošanās miesas pārveidošanai, pretošanās tam, ka
Kristībā saņemtā Gara darbs mūs pārveidos līdz beigām, līdz Augšāmcelšanai. Kad par
to runājam, mūsu valoda saka: „Bet es gribu iet uz debesīm, negribu nonākt ellē”,
taču pie tā arī apstājamies. Neviens nesaka: „Es augšāmcelšos tāpat kā Kristus!” –
nē. Arī mums to saprast ir grūti”.
Pāvests teica, ka vieglāk ir domāt par kosmisko
panteismu. Tas ir tāpēc, ka pastāv pretošanās būt pārveidotiem. Pāvils izmanto šo
vārdu „pārveidotiem”: „Mēs būsim pārveidoti. Mūsu miesa būs pārveidota.” Kad vīrietim,
vai sievietei ir jāizcieš ķirurģiska iejaukšanās, tad ir ļoti bail – „vai man kaut
ko izņems, vai ieliks kaut ko citu…”, tā teikt, viņš būs pārveidots. Francisks apgalvoja,
ka līdz ar augšāmcelšanos, būsim pārveidoti visi:
„Tā ir nākotne, kas mūs sagaida,
un tas ir arī fakts, kas mūs ved pie tik lielas pretestības: pretestības mūsu miesas
pārveidošanai. Arī pretošanās kristīgajai identitātei. Teikšu vairāk: varbūt mums
nav tik ļoti bail no Apokalipses un no ļaunā, no Antikrista, kam jānāk vispirms, varbūt
mums no tiem nav tik bail. Varbūt nav bail no erceņģeļa balss, vai no taures skaņas
– Kungs taču uzvarēs! Taču mums ir bail no mūsu augšāmcelšanās: mēs visi būsim pārveidoti.
Tā pārveidošanās būs mūsu kristīgā gājuma beigas.”
Šis kārdinājums neticēt
mirušo augšāmcelšanai ir radies pirmajās Baznīcas dienās. Kad Pāvilam bija jārunā
par to ar tesaloniķiešiem, lai viņus mierinātu, iedrošinātu, viņš beigās saka vienu
no frāzēm, kuras Jaunajā Derībā ir visbagātākās ar cerību: „Beigās būsim kopā ar Viņu”.
„Lūk, kas ir kristīgā identitāte,” uzsvēra pāvests, „būt kopā ar Kungu – ar mūsu miesu
un dvēseli.” Mēs augšāmcelsimies, lai būtu kopā ar Kungu, un Augšāmcelšanās sākas
šeit, kā mācekļiem, ja mēs būsim kopā ar Kungu, ja iesim kopā ar Kungu”. Pāvests norādīja,
ka tas ir ceļš pretim Augšāmcelšanai. Un ja mēs esam raduši būt kopā ar Kungu, šīs
bailes par mūsu miesas pārveidošanos attālinās”.
„Augšāmcelšanās būs kā pamošanās,”
teica pāvests. Ījabs ir teicis, ka viņš to redzēs pats savām acīm. „Nevis garīgi,”
paskaidroja Francisks, „bet ar savu miesu, ar savām pārveidotajām acīm”. Svētais tēvs
norādīja, ka kristīgā identitāte nebeidzas ar laicīgu triumfu, nebeidzas ar skaistu
misiju. Kristīgā identitāte piepildās ar mūsu miesas Augšāmcelšanos, ar mūsu Augšāmcelšanos:
„Tur
ir beigas, lai baudītu Kunga vaiga skaistumu. Kristīgā identitāte ir ceļš, tas ir
gājums, kur esam kopā ar Kungu – tāpat kā tie divi mācekļi, kas kopā ar Kungu pavadīja
visu vakaru, arī visa mūsu dzīve ir aicināta būt kopā ar Kungu, lai beigās, pēc ercenģeļa
balss izdzirdēšanas, pēc taures atskanēšanas, paliktu kopā ar Kungu!”