Apzināties sevi kā grēciniekus

„Drosme atzīt sevi par grēciniekiem paver mūs Jēzus glāstam, Viņa piedošanai,” teica pāvests ceturtdienas rīta dievkalpojumā. Šīsdienas liturģija iepazīstina ar grēcinieci, kas ar savām asarām mazgā kājas Jēzum, apsmidzina tās ar smaržīgu eļļu, un noslauka ar saviem matiem. Jēzus ir uzaicināts pusdienās uz kāda farizeja mājām. Šis ir zināma līmeņa, zināmas kultūras cilvēks,” teica pāvests . Viņš vēlas dzirdēt Jēzu, iepazīties ar Viņa mācību, uzzināt ko vairāk. Taču klusumā, pie sevis viņš tiesā gan grēcinieci, gan Jēzu. Farizejs domā: „ja Jēzus būtu pravietis, tad Viņš zinātu, ka šī sieviete, kas Viņam pieskaras, ir grēciniece”. Pāvests atzīmēja, ka šis farizejs nebija slikts cilvēks, taču viņš nespēja saprast šo sievietes žestu:

„Viņš nespēj saprast elementārus žestus: elementārus cilvēku žestus. Varbūt šis cilvēks aizmirsa, kā noglāsta bērnu, kā mierina vecu māmuļu. Varbūt viņš bija farizeju padomnieks un viņa teorijās, viņa domās, valdības dzīvē bija aizmirsis elementāros dzīves žestus, pirmos žestus, ko mēs visi, tikko dzimuši, sākām saņemt no mūsu vecākiem”.

Pāvests Francisks pasvītroja, ka Jēzus pārmet farizejam ar pazemību un maigumu. Viņa pacietība, mīlestība, vēlēšanās paglābt visus, liek Viņam paskaidrot, ko darīja sieviete un kādus pieklājības žestus netika izdarījis viņš. Skandalizētā pūļa klātbūtnē, Jēzus teica sievietei: „Tavi grēki ir piedoti!”, „Ej mierā, tava ticība tevi ir izglābusi!”:

„Pestīšanas vārdu – „Tava ticība tevi ir izglābusi”, Jēzus saka tikai sievietei, kas ir grēciniece. Un Viņš to saka tāpēc, ka viņa ir spējusi apraudāt savus grēkus, atzīt savus grēkus, teikt „es esmu grēciniece”, teikt to pašai sev. Tas netiek teikts šiem cilvēkiem, kas nebija ļauni, taču kas sevi uzskatīja par tādiem, kuri negrēko. Viņuprāt, grēcinieki bija citi: muitnieki, netikles… Tie bija grēcinieki. Šos vārdus: „Tu esi izglābts, tu esi izglābta, tu esi izglābusies” Jēzus saka tikai tiem, kas prot atvērt savu sirdi un atzīt sevi par grēciniekiem. Pestīšana sirdī ienāk tikai tad, kad mēs to atveram patiesībai par mūsu grēkiem.”

Pāvests atgādināja, ka privileģēta tikšanās vieta ar Jēzu Kristu ir mūsu grēki. Tā var likties herēzija, taču to teica arī svētais Pāvils, kurš apzinājās, ka viņam pieder tikai divas lietas: viņa grēki un Augšāmcēlušais Kristus, kas viņu ir atpestījis:

„Un tāpēc atzīt savus grēkus, atzīt mūsu niecīgumu, atzīt to, kas mēs esam un to, ko esam spējīgi izdarīt, vai esam izdarījuši, nozīmē tieši durvis, kas paveras Jēzus glāstam, Jēzus piedošanai, Jēzus Vārdam „Ej mierā, tava ticība tevi izglābj!”, jo tu esi bijis drošs, vai droša atvērt savu sirdi Tam, kurš vienīgais tevi var izglābt”.

Jēzus saka liekuļiem: „netikles un muitnieki jums ies pa priekšu Debesu valstībā”. Pāvests lika pievērst uzmanību tam, cik spēcīgi ir šie vārdi, jo tie, kas sevi apzinās kā grēciniekus, savu sirdi atver grēku atzīšanai, Jēzus satikšanai, kurš savas asinis ir izlējis par mums visiem”.

I. Šteinerte/VR