„SOS Bērnu ciemati” – tā saucas palīdzības organizācija, kas savā aizgādībā ņēmusi
Ukrainas ģimenes, jo īpaši bērnus, kas cieš no kara sekām. Luganskas reģionā palīdzība
ir sniegta apmēram tūkstotim karā izkaisīto ģimeņu. „Meklējam drošu vietu, kur atvērt
savu nodaļu”, stāsta Ludmila, „SOS ciemata” vadītāja Luganskā. „Dažām no pilsētas
aizbēgušajām ģimenēm nav ne naudas, ne dokumentu. Ir grūti ar tām sakontaktēties,
jo telefonu sakari ir bloķēti. Atbalstām Starobiļskas, Novopskovskas un Bilokurakinskas
rajonus, kur apmetušies daudzi bēgļi. Daudzas ģimenes, kuras bija spiestas palikt
Luganskā, tagad ir aizbēgušas uz Krieviju, vai Krimu. Šai brīdī varam uzturēt kontaktus
ar 37 ģimenēm un 66 bērniem.”
Ludmila kopā ar savas darba komandas locekļiem
izanalizēja Luganskas reģiona apdzīvotās vietas, lai atklātu, kur apmetušies bēgļi.
Atklājās, ka 632 ģimenes un 1073 bērni pagaidām ir piereģistrēti trīs vietās. Taču
organizācija „SOS ciemats” uzskata, ka patiesībā bēgļu šeit ir daudz vairāk. Minētās
vietas pārsvarā ir lauku apvidi, kur nav iespējams nodrošināt cilvēkam piemērotu mājvietu,
finansiālo palīdzību, medicīnisko aprūpi un skolas materiālus bērniem. Vairāki bērni
cieš no cukura diabēta un viņiem ir nepieciešams insulīns. Tuvojas ziema un trūkst
silta apģērba.
ANO ziņojums, kas publicēts augusta beigās, vēstī, ka kara plosītajos
Ukrainas apgabalos ir vairāk nekā miljons bēgļu, ap 260 tūkstošiem varētu atrasties
Ukrainā, bet 814 tūkstoši varētu būt šķērsojuši Krievijas robežu.
Ludmilas
vadītā komanda, kurā ietilpst gan ukraiņu, gan krievu tautības cilvēki, meklē jaunas
mājvietas, taču šis darbs neiet raiti. Šobrīd bēgļu ģimenes pārtiek tikai no humānās
palīdzības, jo valsts pabalsti ir iesaldēti.
Organizācija „SOS Bērnu ciemati”
Ukrainā sāka darboties 2003. gadā, atbalstot trūcīgās ģimenes Kijevā un Podoļā. Vispirms
tā izdalīja tikai pārtikas paciņas, vēlāk sāka sniegt arī psiholoģisko un darbā iekārtošanas
palīdzību.