Katoliskā un apustuliskā Baznīca ir vērsta uz pasauli

„Nākošajā svētdienā (21. septembrī) ar Dieva palīdzību ieradīšos Albānijā. Nolēmu apmeklēt šo valsti, jo tā ir daudz cietusi no briesmīgā ateistiskā režīma un tagad tajā mierīgi sadzīvo dažādu reliģiju locekļi”, sacīja pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā. Francisks sirsnīgi sveica albāņu tautu, pateicās par gatavošanos gaidāmajai vizītei un lūdza visus ticīgos atbalstīt viņu ar savām lūgšanām, īpaši lūdzot Marijas – Labā padoma Mātes aizbildniecību.

Turpinot katehēžu ciklu par Baznīcu, 17. septembrī Francisks skaidroja, kas ir „katoliska” un „apustuliska” Baznīca. Katru reizi, skaitot Credo, mēs sakām: „Es ticu vienai, svētai, katoliskai un apustuliskai Baznīcai”. Kāda ir šo apzīmējumu nozīme un kāds tiem ir sakars ar mūsu dzīvi? Vārds „katolisks” nozīmē „universāls”. Baznīca tiek, bez šaubām, dēvēta par katolisku, tas ir, universālu tāpēc, ka ir izplatīta visur – no vienas pasaules malas līdz otrai, un tāpēc, ka visiem māca visas tās patiesības, ko cilvēkiem jāpazīst – šādi raksta Jeruzalemes Kirils. Pāvests norādīja, ka Baznīcas katoliskuma acīm redzamā zīme ir tā, ka tā runā visās valodās. Tas ir Svētā Gara darbs. Tieši pateicoties Svētajam Garam, apustuļi un Baznīca varēja izplatīt Dieva mīlestības un pestīšanas Labo vēsti līdz pat zemes robežām. Baznīca ir radusies kā „katoliska” Baznīca, tas ir, viņa ir „simfoniska” jau kopš sākumiem un ir vērsta uz evaņģelizāciju un tikšanos ar visiem. „Šodien Dieva Vārds tiek lasīts visās valodās”, turpināja Svētais tēvs. „Šodien katrs var lasīt Evaņģēliju savā valodā. Tāpēc atgriezīšos pie tā, ko jau esmu teicis: Tas ir labi, ja mums vienmēr ir līdzi neliela Evaņģēlija grāmatiņa, kuru varam nēsāt kabatā vai somā un pa dienu izlasīt kādu fragmentu. Tas mums nāk par labu. Evaņģēlijs ir izplatīts visās valodās, jo Baznīca, kas sludina Pestītāju Jēzu Kristu, ir visā pasaulē. Mēs sakām, ka Baznīca ir „katoliska”, jo tā ir universāla”.

Ja Baznīcas jau kopš sākumiem ir katoliska, tas nozīmē, ka tā ir misionāra. Tā pēc savas būtības ir vērsta uz āru. Ja apustuļi būtu palikuši Pēdējo Vakariņu namā un nebūtu gājuši sludināt Evaņģēliju, tad Baznīca būtu tikai tās tautas vai pilsētas Baznīca. Taču tiklīdz nonāca Svētais Gars, visi izgāja ārā. Tāpēc Baznīca jau no dzimšanas ir vērsta uz āru, tas ir, tā ir misionāra, un to mēs izsakām ar vārdu „apustuliska”. Francisks skaidroja, ka apustulis ir tas, kurš sludina labo vēsti par Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Vārds „apustulisks” norāda uz to, ka Baznīca ir dibināta uz apustuļu pamata un nodod tālāk viņu mācību. Bez tam, pateicoties pēctečiem – bīskapiem, Baznīcu turpina mācīt, svētdarīt un vadīt apustuļi. Tātad, šī Baznīca ir sūtīta sludināt visiem cilvēkiem Evaņģēliju. Tas notiek Svētā Gara spēkā. Viņš ir tas, kurš palīdz pārvarēt visas pretestības, uzvarēt kārdinājumu noslēgties sevī, kādā šaurā lokā, un uzskatīt sevi par vienīgajiem Dieva svētības adresātiem. Francisks piebilda, ka šādas noslēgšanas sekas ir bojā eja. Turpretī Svētais Gars liek atvērties, doties pretī saviem līdzcilvēkiem un dalīties ar Viņiem Kunga mīlestībā un priekā.

Ko mums nozīmē šī piederība katoliskajai un apustuliskajai Baznīcai? Atbildot uz šo jautājumu, Svētais tēvs norādīja, ka vispirms mēs esam aicināti nopietni attiekties pret visas cilvēces pestīšanas lietu. Mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi par savu brāļu un māsu mūžīgo likteni. Bez tam, ir svarīgi, lai mūsos būtu šī kristīgās dzīves pilnības un harmonijas apziņa, lai mēs pieņemtu kristīgo mācību integrālā veidā, neko no tās neatmetot, un lai mēs norobežotos no jebkādas daļējas un vienpusējas nostājas, kas noved pie noslēgšanās sevī.

Piederēt apustuliskajai Baznīcai nozīmē apzināties, ka mūsu ticība sakņojas pašu Jēzus apustuļu sludināšanā un liecībā – turpināja Francisks. Tāpēc esam aicināti justies Jēzus sūtīti, lai ietu un, vienotībā ar apustuļu pēctečiem, priecīgi sludinātu Kristus mīlestības vēsti visai cilvēcei. Šajā kontekstā, noslēdzot katehēzi, pāvests atgādināja, ka daudzi jo daudzi cilvēki ir pilnībā veltījuši sevi misiju darbam. Viņi atstāja savu tēviju, lai dotos uz citām zemēm un sludinātu Evaņģēliju. Mēs esam aicināti pateikties par to Dievam. Baznīcai ir bijis daudz misionāru un tai joprojām ir vajadzīgs vēl lielāks viņu skaits. „Varbūt starp daudziem jauniešiem, puišiem un meitenēm, kas ir šeit, kāds vēlas kļūt par misionāru. Uz priekšu!”, mudināja Svētais tēvs. „Sludināt Jēzus Evaņģēliju ir skaista lieta. Esi drosmīgs! Esi drosmīga!”

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta