„Identitāti kristietim piešķir Gars, nevis diplomi. Kristieša autoritāte nāk no Svētā
Gara, nevis no cilvēciskās gudrības, vai zinātniskajiem grādiem teoloģijā” teica pāvests
šīrīta Svētās Mises homīlijā. Francisks uzsvēra, ka kristīgā identitāte, tātad, nozīmē
būt pārņemtiem ar Svēto Garu, nevis ar pasaulīgo garu. Ļaudis bija pārsteigti par
Jēzus mācību, jo Viņa Vārdam piemita autoritāte. Vadoties pēc šīsdienas Evaņģēlija
lasījuma, pāvests pakavējās tieši pie Kunga un līdz ar to arī pie kristieša autoritātes
dabas. Viņš atzīmēja, ka Jēzus nebija parasts sludinātājs, jo Viņa autoritāte nāca
no Svētā Gara svaidīšanas. Jēzus ir svaidītais un pasaulē sūtītais Dieva Dēls, lai
nestu pestīšanu, nestu brīvību. Dažiem šis „Jēzus stils”, šī Viņa identitāte un brīvība
šķita skandalozi:
„Un mēs varam jautāt, kāda ir mūsu, kā kristiešu, identitāte?
Šodien to labi pasaka Pāvils. „Par šīm lietām,” viņš saka, „mēs runājam nevis mācītos
cilvēka gudrības vārdos”. Pāvils sludināja ne tāpēc, ka viņš būtu studējis Laterānā,
vai Gregoriānā… Nē, nē, nē! Ne jau cilvēciskās gudrības dēļ! To viņam iemācīja Svētais
Gars: Pāvils sprediķoja Svētā Gara svaidīts, teikdams Gara garīgās lietas garīgos
terminos. Bet cilvēks, kurš paļaujas uz saviem spēkiem, nesaprot Dieva Gara lietas:
cilvēks viens pats to nevar saprast!”
Pāvests piebilda, ka tad, ja mēs, kristieši,
nesaprotam Gara lietas, mēs nedodam un nepiedāvājam liecību, un mums nav identitātes.
Tiem, kas to nesaprot, Gara lietas šķiet neprāts, viņi nav spējīgi tās saprast. Savukārt,
cilvēks, ko vada Svētais Gars, spēj izvērtēt katru lietu. Viņš ir brīvs un viņu nespēj
ietekmēt neviena cilvēka spriedums:
„Mums ir Kristus doma, un, tātad Kristus
Gars. Tā ir kristīgā identitāte. Neietekmēties no pasaulīgā gara, no pasaulīgā domāšanas
veida, no pasaulīgā spriešanas veida… Tev var būt pieci diplomi teoloģijā, un tai
pašā laikā nebūt Dieva Gara! Varbūt tu būsi liels teologs, bet nebūsi kristietis,
jo tev nav Dieva Gara! Tas, kas piešķir autoritāti, kas dod tev identitāti, ir Svētais
Gars, Svētā Gara svaidīšana”.
Pāvests paskaidroja, ka tāpēc ļaudis nemīlēja
tos sludinātājus, tos Rakstu zinātājus, jo viņi patiešām runāja par teoloģiju, taču
nespēja uzrunāt sirdi, nespēja dot brīvību. Viņi nespēja palīdzēt tautai atrast savu
identitāti, jo viņi nebija Svētā Gara svaidīti:
„Jēzus autoritāte un kristieša
autoritāte nāk tieši no šīs spējas saprast Gara lietas, runāt Gara valodu. Tā nāk
no šīs Svētā Gara svaidīšanas. Un daudzreiz, daudzreiz mūsu ticīgo vidū atrodam vienkāršas
večiņas, kuras varbūt nav beigušas pat pamatskolu, bet kuras spēj izskaidrot lietas
labāk par teologu, jo viņām ir Kristus Gars. Tas pats, kas ir svētajam Pāvilam. Un
mums visiem tas ir jālūdz. Kungs, dod mums kristīgo identitāti, to, kura bija Tev!
Dod savu Garu! Dod savu domāšanas, jušanas, runāšanas veidu, proti, dod Kungs savu
Svētā Gara svaidīšanu!”