Pāvests Francisks aicināja visus labas gribas cilvēkus veikt sirdsapziņas izmeklēšanu
attiecībā uz savu ticību Jēzum Kristum. Apcerē pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” Svētais
tēvs skaidroja parastā liturģiskā laika 21. svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu,
kas vēstī par Sīmani, kurš divpadsmit apustuļu vārdā atbild uz Jēzus jautājumu: „Bet
par ko jūs mani uzskatāt?” Sīmanis saka: „Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls!” Šie vārdi
ir viņa dziļās ticības apliecinājums. Francisks uzsvēra, ka šajā brīdī Jēzus dod Sīmanim
jaunu vārdu, sakot: „Tu esi Pēteris, un uz šīs klints Es uzcelšu savu Baznīcu.”
„Bībelē
vārds «klints» ir attiecināts uz Dievu. Jēzus dod šo vārdu Sīmanim nevis viņa rakstura
vai īpašo nopelnu dēļ, bet patiesas un tīras ticības dēļ, kas dota viņam no augšienes,
– teica pāvests. – Jēzus izjūt savā sirdī lielu prieku, jo ierauga Sīmanī Tēva darbu,
Svētā Gara darbību. Viņš apzinās, ka Dievs Tēvs ir devis māceklim nesatricināmu ticību,
uz kuras varēs celt savu Baznīcu, savu kopienu, mūs visus. Jēzus vēlas dod dzīvībai
«savai» Baznīcai, Dieva tautai, kas balstās uz ticības un mīlestības pamatiem. Mūsu
attiecības ar Jēzu veido Baznīcu. Lai celtu savu Baznīcu Jēzum ir vajadzīgi mācekļi
ar dziļu ticību. Tāpēc ir arī šis jautājums.”
Pāvests skaidroja, ka tas, kas
notika ar apustuli Pēteri, notiek arī ar katru nokristīto cilvēku, kas ir ceļā uz
ticības briedumu. „Un kā ir ar tavu ticību? – jautāja Francisks. – Meklēsim savā sirdī
atbildi uz šo jautājumu. Ja Kungs mūsu sirdīs atradīs ticību, es nesaku pilnīgu, bet
patiesu un tīru ticību, tad kļūsim par dzīvajiem akmeņiem, ko Viņš izmantos savas
kopienas veidošanai. Šīs kopienas stūrakmens ir Jēzus Kristus. Pēteris ir klints,
Baznīcas vienotības redzamais pamats. Katrs nokristītais ir aicināts īstenot savā
dzīvē ticību Jēzum. Ar mūsu trauslo, bet patieso ticību Viņš ceļ savu Baznīcu šodien,
ceļ to visās pasaules malās.”
Svētais tēvs atzina, ka daudzi mūsdienu cilvēki
domā, ka Jēzus ir liels pravietis, skolotājs, garīgais vadītājs, taisnīguma piemērs.
Bet Jēzus arī šodien jautā saviem mācekļiem: „Bet par ko jūs mani uzskatāt?” – sacīja
pāvests, aicinot ticīgos meklēt atbildi uz šo jautājumu.
Uzrunājot Svētā Pētera
laukumā sapulcējušos ticīgos, Francisks aicināja lūgties par Ukrainu, kas 24. augustā
svinēja neatkarības proklamēšanas svētkus. Ieilgušais konflikts Austrumukrainā rada
neizsakāmas ciešanas, izmisumu un naidu. Svētdien visos Ukrainas dievnamos ticīgie
lūdzās par mieru savā valstī.
„Domāju par dārgo Ukrainas tautu, kas šodien
svin savus nacionālos svētkus. Domāju par visiem tās dēliem un meitām, viņu ilgām
pēc miera un izlīguma, kuru dzīvi apdraud saspīlējumi un konflikts, kas nepārtraukti
pieaug un izplešas, radot lielas ciešanas. Novēlēsim Jēzus un Dievmātes aizbildniecībai
ukraiņu tautu un kopīgi lūgsimies par konflikta upuriem, viņu tuviniekiem un tiem,
kuri cieš. Es saņēmu viena bīskapa vēstuli, kurā viņš atklāti raksta par ciešanām
un sāpēm. Kopīgi lūgsim Dievmātes aizbildniecību par visu dārgo ukraiņu zemi.”
Pāvests
Francisks nosūtīja Ukrainas prezidentam Petro Porošenko apsveikuma telegrammu sakarā
ar neatkarības proklamēšanas svētkiem. „Pašreizējā situācijā novēlu, lai tauta spētu
iet pa attīstības, labklājības, izlīguma un miera ceļu,” – raksta pāvests, apliecinot,
ka nemitīgas lūdzas par ukraiņu tautu.