Pāvests aicina visus korejiešus apzināties, ka viņi ir brāļi un māsas, viena ģimene
un viena tauta
Svētā Mise par mieru un izlīgumu bija pāvesta Franciska vizītes Korejas Republikā
pēdējais un, kā pats izteicās, tās kulminācijas punkts. Mjonndunas (Myeong-dong)
katedrālē svinētā Euharistija, kurā piedalījās Dienvidkorejas prezidente Paka Geunhje
(Park Geun-hye) un citas amatpersonas, notika latīņu un korejiešu valodā. Klātesoši
bija arī reliģiju līderi, ar kuriem pāvests tikās pirms dievkalpojuma. Katedrāle nespēja
uzņemt visus ticīgos. Daudzi stāvēja ārpusē, liturģijas norisei sekojot ar televīzijas
ekrānu starpniecību.
Ienācis Mjonndunas Vissvētākas Jaunavas Marijas Bezvainīgās
Ieņemšanas godam veltītajā katedrālē, Francisks uz brīdi apstājās pie pirmajā solā
sēdošajām korejiešu sievietēm, kuras Otrā pasaules kara laikā bija spiestas sniegt
seksuālos pakalpojumus japāņu karavīriem, Korejas pussalas okupantiem. 86 gadus vecā
Kima Gundža un 88 gadus vecā Kang Il-kula pasniedza pāvestam fotogrāfijas, kas simbolizē
viņu sapīgo pieredzi.
Itāliešu valodā teiktajā un korejiešu valodā tulkotajā
sprediķī Svētais tēvs uzsvēra, ka Euharistija ir viņa vizītes kulminācijas punkts,
un tai ir īpaša nozīme Korejas pussalā, kur jau 60 gadus pastāv šķelšanās un konflikts.
Francisks skaidroja, ka Dieva dāvanas – izlīgums, vienotība un miers, ir cieši saistītas
ar atgriešanās žēlastību, un mudināja visus aizdomāties, cik lielu uzmanību veltam
tiem, kuriem ir vajadzīga palīdzība un atbalsts. Pāvests runāja arī par nepieciešamību
atmest uzskatus, kurus izveidojušas aizdomas, konfrontācija un sāncensība. Viņš aicināja
lūgties, lai Debesu Tēvs piedod mums mūsu grēkus. Kristus krustā atklājas Dieva spēks,
kas palīdz „pārvarēt šķelšanās plaisas, dziedināt jebkura veida brūces un stiprināt
brālīgās attiecības.”
Francisks aicināja korejiešus pilnībā paļauties Kristus
krusta spēkam. „Pieņemiet Jēzus žēlastību un dalieties tajā ar citiem! Sludiniet Kristus
pestīšanas vēsti savās mājās, savās kopienās un visās dzīves jomās,” – aicināja pāvests.
Viņš mudināja ticīgos lūgt Dievu par jaunu iespēju rašanos dialogam, sarunām un domstarpību
atrisināšanai, kā arī par to, lai visi korejieši aizvien dziļāk apzinātos, ka „viņi
ir brāļi un māsas, vienas ģimenes un vienas tautas locekļi, kas runā tajā pašā valodā.”
„Piedošana ir vārti, kas ved uz izlīgumu,” – klusinātā balsī teica pāvests.
Svētais
tēvs aicināja katoļus arī turpmāk veicināt savstarpējo cieņu, uzticību un sadarbību
savās draudzēs un diecēzēs. „Jūsu nesavtīgā mīlestība, uzticība, pašaizliedzīgais
kalpojums un karitatīvā darbība veicina izlīgumu un mieru šajā valstī,” – sacīja pāvests.
„Lai Kristus mācekļi Korejā veicina jaunās dienas atnākšanu, kad pār šo «rīta miera
zemi» nolīs Dieva dāvātās izlīguma un miera žēlastības!” – aicināja Francisks. Tā
bija viņa pēdēja uzruna vizītes laikā.
Ticīgie lūdzās par mieru pasaulē, lai
Dievs stiprina visu cilvēku un tautu gribu piedot un meklēt nesaskaņu un konfliktu
atrisinājumus; lai Baznīca, dzīvojot pasaulē, kur cieši savijis taisnīgums ar netaisnību,
spētu atrast īsto ceļu. Ticīgie lūdzās arī par valstīm, kur plosās karš, lai naidīgums,
skaudība, egoisms tiktu uzveikts ar piedošanu, mieru un pacietību, kā arī par tām
tautām, kas smagi cieš vēsturisku, politisku, ekonomisku un reliģisku motīvu radīto
šķelšanos dēļ. Netika aizmirsti arī nabadzīgie un sabiedrības atstumtie cilvēki. Savukārt
pāvests Francisks no savas puses lūdzās par kardinālu Fernando Filoni, kuram „vajadzēja
būt mūsu vidū,” un novēlēja Dieva aizbildniecībai viņa atbildīgo misiju Irākā.
„Irākā
daudzi nevainīgi cilvēki ir izmesti no savām mājām. Kungs, lūdzam, lai viņi pēc iespējas
ātrāk varētu tajās atgriezties,” – vizītes Korejā pēdējas dienas rītā mikroblogošanas
vietnē „Twitter” ierakstīja pāvests Francisks.
Euharistijas svinību noslēgumā
uzrunu teica Seulas arhibīskaps, kardināls Andrevs Jon Sūčungs. Viņš sirsnīgi pateicās
pāvestam par tālā ceļa mērošanu uz sadalītu zemi, tikšanos ar jauniešiem, lūgšanu
par mieru un izlīgumu Korejas pussalā. Sakristejā Svētais tēvs tikās un aprunājās
ar katru no bīskapiem, kā arī pasvētīja piemiņas plāksni, kas tiks novietota Seulas
arhidiecēzes jaunās kūrijas telpās. Pēc tam pāvests nokāpa Mjonndunas katedrāles kriptā,
kur brīdi lūdzās pie mocekļu kapiem. Kriptā atrodas deviņu mocekļu mirstīgās atliekas,
kuri atdeva savu dzīvību par Kristu laika posmā no 1839. līdz 1866. gadam.
Seulas
lidostā notika īsa, vienkārša, bet ļoti sirsnīga atvadu ceremonija. Tajā netika teiktas
uzrunas. Atvadīties no pāvesta bija ieradušies Dienvidkorejas valdības un Baznīcas
pārstāvji. Plkst. 13.00 pēc Korejas laika jeb plkst. 7.00 pēc Latvijas laika pāvests
uzsāka gandrīz 12 stundu ilgu lidojumu uz Romu, šķērsojot Korejas, Ķīnas, Mongolijas,
Krievijas, Baltkrievijas, Polijas, Slovākijas, Austrijas, Slovēnijas, Horvātijas un
Itālijas gaisa telpu. Žurnālisti pauduši cerību, ka lidojuma laikā Svētais tēvs tiksies
un atbildēs uz viņu jautājumiem.
18. augusta pēcpusdienā Korejas aviokompānijas
„Korean Airlines” lidmašīna „Boeing 777” nolaidās Romas Čiampino lidostā.
No turienes pāvests Francisks ar helikopteru ieradās Vatikānā, noslēdzot savu trešo
ārzemju ceļojumu. Reizē tas ir arī 140. pāvestu ceļojums ārpus Itālijas robežām. Pirmais
ārzemju ceļojumus uzsāka Pāvils VI. Sava pontifikāta laikā viņš veica 9 ceļojumus.
Savukārt Jānis Pāvils II – 104 un Benedikts XVI – 24 ceļojumus.
„Paļaujieties
Kristus krusta spēkam! Pieņemiet Viņa dāvāto izlīguma žēlastību un dalieties tajā
ar citiem!” – šos aicinājuma vārdus „Twitter” kontā pāvests ierakstīja īsi pirms došanās
ceļā. Tie bija atvadu vārdi korejiešu tautai.