"Arī es gribu būt labs cilvēks!"

18. augusta rītā, pirms Svētās Mises Mjonndunas katedrālē Seulā, pāvests Francisks tikās ar Korejas dažādu reliģiju līderiem. Reliģiskie novērotāji Korejā sarunā ar Vatikāna radio žurnālistiem šais dienās apliecina, ka attiecības starp dažādām reliģijām Korejā ir sirsnīgas – vismaz tā šķietot ārēji. Taču vietējie novērotāji nespēj pateikt, vai tas ir reliģiskās tolerances, vai arī reliģiskās vienaldzības rezultāts. Nesen veiktā aptauja rāda, ka gandrīz puse no Korejas iedzīvotājiem nepieder nevienai reliģijai. „Tāpēc ir viegli saprast valdzinājumu, ar kādu korejieši šais dienās izturas pret pāvestu Francisku. Viņš ir jauna seja neticības tukšumā,” saka pāvestu pavadošais žurnālists Šons Lovets. Atrazdamies Seulā, viņš regulāri ielūkojās arī angliski iznākošajos Korejas preses izdevumos un ar tulku palīdzību mēģināja uzzināt, kā vizīti atspoguļo izdevumi korejiešu valodā. „Kāds ir pāvesta Franciska panākumu noslēpums?” „Kā viņš spēj uzturēt savu enerģijas līmeni?” „Kas tieši padara viņu tik populāru?’ „Kādu mācību esam guvuši no viņa vizītes?” – šādus jautājumus uzstāda vietējie mediji. Bieži vien tie atbild uz pašu uzdotajiem jautājumiem. Tā piemēram, ļoti bieži žurnālisti izmantojuši vārdu „gong-gam”, kam nav ekvivalentu Eiropā sastopamajās valodās, bet kas norāda uz cilvēka spēju viegli komunicēt ar citiem cilvēkiem. Vārds „komunikabls” vien „gong-gam” nozīmes izskaidrošanai būtu par vāju. Korejiešu žurnālisti stāsta, ka pāvests ir dzīvespriecīgs, ka viņš ir labs jokdaris un lieliski saprotas ar cilvēkiem, bet vairāk par visu – ar savu rīcību viņš pasaka vairāk nekā ar vārdiem.

Par pāvesta enerģijas lādiņu brīnās pat tie, kas viņu pazīst jau ilgāku laiku. Lidojums no Romas uz Seulu ilgst 11 stundas un laika starpība ir 7 stundas. Tas var ietekmēt cilvēka metabolisko sistēmu un dienas režīmu. Taču 78 gadus vecais pāvests nav izrādījis, ka tas kaut kādā mērā skartu viņu. Korejiešu prese to skaidro ar Franciska mērenību ēšanas paradumos un ar viņa neparasto gribasspēku, kas nemitīgi dzen viņu uz priekšu. Varbūt! Taču, cik zināms, pāvests, būdams vienatnē, ik dienas metas ceļos un pateicas Dievam.

Pāvesta popularitāte visdrīzāk ir izskaidrojama ar to, ka gan Korejā, gan citās zemēs cilvēki vēlētos, lai to, ko dara Francisks, darītu arī politiķi. Lai viņi veltītu vairāk uzmanības sociālajai, ekonomiskajai un paaudžu plaisai, kā arī netaisnībām, kuru, diemžēl, netrūkst nevienā zemē. Ne katram piemīt spēja dalīties sāpēs ar citiem – piemēram, ar avarējušā prāmja bērnu vecākiem. Desmit no upuriem joprojām atrodas jūras dzelmē. Pāvests visu savas vizītes laiku Korejā nēsāja pie krūtīm piespraustu dzeltenu drēbes strēmelīti, tādējādi solidarizējoties ar iedzīvotājiem ciešanās par Sewol avāriju. Dzeltenā krāsa Korejā ir cerības un laimes krāsa, bet pēc tam, kad nepiepildījās cerības par bērnu atgriešanos, tā ir ieguvusi sēru pieskaņu un tautas vienotības izpausmi jūtot līdzi ciešanās.

Pāvests ir pārsteidzis korejiešus ne vien ar savu ieradumu novirzīties no iepriekš sagatavotu uzrunu teksta, bet pārkāpt arī plānotos maršrutus. Lielu entuziasmu ir izraisījis viņa brauciens sabiedriskajā vilcienā kopā ar apmēram 500 citiem pasažieriem. Svētais tēvs vēlāk atzina, ka nekad dzīvē nav braucis ar tik ātru vilcienu, taču sēsties tajā pamudinājusi vēlēšanās būt tuvāk tautai. Un tas, neraugoties uz to, ka tuvu tautai viņš jau atrodas ik dienas! Kā mūsu radio kolēģiem, praktizēdams angļu valodu, pastāstījis viens korejiešu pusaudzis, „vectētiņš Francisks visu dara skaistu, viņš katram liek justies tik laimīgam.” „ Arī es gribu būt labs cilvēks,” beigās atzinies mazais.

I. Šteinerte/VR