Francisks tiekas ar Korejas reliģiskajiem un laju kustību vadītājiem
Kkottoņje kopienas „Mīlestības skolā” bija sarīkota pāvesta tikšanās ar Korejas reliģiskajām
kopienām. Itāliešu valodā uzrunājot klātesošos, Svētais tēvs vispirms atvainojās,
ka nevarēs kopā ar viņiem piedalīties Vesperēs, jo laikus ir jādodas prom. Iestājoties
tumsai, ar helikopteru lidot pāri kalniem ir bīstami. Tomēr Francisks ar visiem kopā
noskaitīja „Esi sveicināta, Marija” lūgšanu. Uzrunājot reliģiskos un reliģiskās, viņš
cildināja harizmātisko daudzveidību, ar kādu bagāta ir Korejas klosterļaužu lielā
saime. Francisks atzīmēja, ka reliģisko aicinājums ir būt par Dieva valstības taustāmu
zīmi citiem. Cilvēkus ir iespējams piesaistīt Kristum tikai tad, ja liecinām par Viņu
ar prieku. Pāvests teica, ka prieks ir dāvana, ko var uzturēt ar lūgšanu un Dieva
Vārda apceri, ar sakramentu svinēšanu un kopienas dzīvi. Ja to pietrūkst, sāk parādīties
vājības un grūtības, kas aptumšo gājuma sākumā iepazīto prieku. Atgādinot reliģisko
svētsolījumus, Svētais tēvs uzsvēra:
„Jūsu šķīstība, nabadzība un paklausība
kļūs par Dieva mīlestības priecīgu liecību tik lielā mērā, kādā jūs paliksiet stingri
turoties uz Viņa žēlsirdības klints. Tā ir klints! Īpašā veidā tas attiecas uz reliģisko
paklausību. Nobriedusi un dāsna paklausība prasa, lai jūs lūgšanā piederētu Kristum,
kurš, pieņemot kalpa stāvokli, iemācījās paklausību caur ciešanām. Nav izņēmumu: Dievs
vēlas visu mūsu sirdi un tas nozīmē, ka aizvien vairāk ir „jāatraujas” un „jāiziet
no sevis”. Dieva gādīgās žēlsirdības dzīvā pieredze veicina arī vēlēšanos sasniegt
to pilnīgo tuvākmīlestību, kas izriet no sirds šķīstības. Šķīstība liecina par jūsu
veltīšanos vienīgi Dieva mīlestībai, kurš ir mūsu siržu klints. Kārdinājumi šai ziņā
prasa pazemīgu paļāvību Dievam, būt modriem, neatlaidīgiem, ar gudram brālim, vai
gudrai māsai atvērtu sirdi, kurus Dievs sūta mūsu ceļā.”
Aplūkojot nabadzības
solījumu, pāvests teica, ka pateicoties tai, reliģiskie spēs iepazīt Dieva žēlsirdību
ne tikai kā spēka avotu, bet arī kā dārgmantu. Lai arī tas varētu likties pretrunīgi,
taču būt nabadzīgiem, nozīmē atrast dārgmantu. „Konsakrētajā dzīvē nabadzība ir gan
„mūris”, gan „māte”,” teica pāvests. Mūris, kurš pasargā konsakrēto dzīvi, māte, kas
palīdz izaugt un iet pareizo ceļu. Francisks atzīmēja, ka to cilvēku liekulība, kuri
ir konsakrēti un ir devuši nabadzības solījumu, taču dzīvo kā bagātnieki, ievaino
ticīgo dvēseles un nodara lielu ļaunumu Baznīcai. Tikpat bīstama ir tīri funkcionāla
un pasaulīga mentalitāte, kas liek paļauties vienīgi uz cilvēciskajiem līdzekļiem
un sagrauj nabadzības liecību, kādu sniedza, saskaņā ar kuru dzīvoja un mācīja mūsu
Kungs Jēzus Kristus.
Atvadījies un svētījis reliģiskos un reliģiskās, pāvests
vēl steidzās pie Korejas Laju apustulāta vadītājiem. Tikšanās notika Kkottoņje Garīguma
centrā. Korejas Baznīca ir laju ticības mantiniece. Pāvests teica, ka šis mantojums
turpinās ticības, tuvākmīlestības un kalpošanas darbos. Viņš uzsvēra, ka šodien Baznīcai
vēl vairāk nekā agrāk ir vajadzīga ticama laju liecība par Evaņģēlija pestījošo patiesību,
par tā spēju šķīstīt un pārveidot cilvēka sirdi, kā arī par Evaņģēlija auglīgumu,
veidojot tādu cilvēku ģimeni, kur valda vienotība, taisnība un miers.
Svētais
tēvs pateicās Korejas lajiem, kuri ar savu darbu un liecību nes Kunga mierinošo klātbūtni
cilvēkiem, kas dzīvo mūsu sabiedrības perifērijās. Pāvests jau otro reizi savas vizītes
laikā Korejā uzsvēra, ka šis darbs nedrīkst aprobežoties ar asistenciālu palīdzību
vien, bet, ka tam ir jākļūst par nemitīgu ieguldījumu cilvēka kā personas izaugsmē.
„Palīdzēt nabadzīgajiem ir laba un vajadzīga lieta, bet ar to nepietiek,” teica Francisks.
Viņš aicināja pielikt lielākus pūliņus cilvēka personas veicināšanā, lai katrs vīrietis
un sieviete iepazītu to prieku, ko dod iespēja pašam nopelnīt dienišķo maizi un uzturēt
ģimeni.
Pāvests atzinīgus vārdus teica arī par korejiešu katoļu sieviešu devumu
Baznīcas dzīvē un misijā. Tāpat, Svētā tēva pateicība neizpalika arī kristīgajām ģimenēm.
Pēc Kkottoņje kopienas apmeklējuma, Francisks helikopterā lidoja uz Seulu, lai pārnakšņotu
apustuliskajā nunciatūrā.