Jēzus vienmēr ir kopā ar cilvēku, arī tumsā un grūtībās
„Baznīcu glābj nevis tikumi un drosme, bet ticība, kas palīdz tai iet uz priekšu arī
grūtību un ciešanu tumsā un stiprina pārliecību, ka Jēzus vienmēr mums ir tuvu, un
vienmēr sniedz roku, lai mūs izglābtu no briesmām” – apcerē pirms lūgšanas „Kunga
eņģelis” teica Francisks. Svētdienas pusdienlaikā uz tikšanos ar pāvestu Svētā Pētera
laukumā bija sapulcējušies vairāki tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Uzrunā
Svētais tēvs skaidroja Evaņģēlija fragmentu, kas vēstī par Pētera iešanu pa jūras
virsmu pie Jēzus. „Jēzus balsī, kas saka: «Nāc!», Pēteris saklausa savas pirmās tikšanās
atbalsi. Tikšanās notika šī paša ezera krastā – atgādināja pāvests. – Pēteris kārtējo
reizi atstāj laivu un iet pie sava Skolotāja. Iet pa jūras virsmu! Paļāvības un drosmes
pilna atbilde Kunga aicinājumam ļauj viņam veikt neiespējamas lietas. Pats Jēzus ir
teicis, ka arī mēs varam veikt lielus brīnumus ticot Viņam, ticot Viņa vārdam, Viņa
balsij. Pēteris, uz mirkli novērsis acis no Jēzus, sāka grimt. Viņš ieraudzīja vēja
satrakotos jūras ūdeņus, un nobijās. Taču Jēzus stāv turpat un, kad Pēteris sauc pēc
palīdzības, izglābj viņu no briesmām. Pētera personībā, viņa cēlumā un vājībās, atklājās
arī mūsu ticība – trausla un nabadzīga, nemierīga un uzvaru gūstoša. Kristieša ticība
iet pretī augšāmceltajam Kristum, iet pretī Viņam cauri dzīves negaisiem un grūtībām.”
Pāvests
Francisks norādīja uz mācekļu uzvedību, kad laivā iekāpj Jēzus. Stiprie Galilejas
vīri pārstāj baidīties un šaubīties. Viņus vieno ticība Kristum.
„Cik reižu
kaut kas līdzīgs ir atgadījies arī mūsu dzīvē, – teica pāvests. – Bez Jēzus, tālu
no Viņa, jūtamies nobijušies un bezspēcīgi. Mums šķiet, ka mēs neko nespējam. Mums
trūkst ticības! Taču Jēzus vienmēr ir kopā ar mums, lai arī apslēpts, bet tuvs un
gatavs mums palīdzēt. Baznīca tiek bieži salīdzināta ar laivu, kas slīd pa šīs pasaules
vētrainajiem ūdeņiem. Brīžiem šķiet, ka tā tūlīt apgāzīsies. Baznīcu glābj nevis tikumi
un drosme, bet ticība, kas palīdz tai iet uz priekšu arī grūtību un ciešanu tumsā.
Ticība stiprina pārliecību, ka Jēzus vienmēr ir blakus, ka Viņa roka mūs vada draudu
brīdī. Mēs visi atrodamies šajā laivā un, neskatoties uz saviem ierobežojumiem un
vājībām, jūtamies tajā droši. Jūtamies droši īpaši tad, kad nokrītam ceļos, lai pielūgtu
Jēzu, mūsu dzīves vienīgo Kungu.”
Pēdējo dienu dramatiskos notikumus Irākā
pāvests nosauca par smagu pārkāpumu pret Dievu un cilvēci. Pēc lūgšanas „Kunga eņģelis”
Francisks runāja par islāmistu naida un vardarbības eskalāciju.
„Pat grūti
noticēt ziņām, kas pienāk no Irākas. Tās uzdzen nemieru un bailes. Tūkstošiem cilvēku,
tai skaitā arī kristieši, brutālā veidā izmesti no mājām, ceļā no slāpēm un bada mirstoši
bērni, nolaupītas sievietes, slaktiņi, dažāda veida vardarbība, viss ir sagrauts,
sagrautas mājas, iznīcināts reliģijas, vēstures un kultūras mantojums. Tas viss smagi
apvaino Dievu un cilvēci, apvaino Dievu un cilvēci. Dieva vārdā nedrīkst izplatīt
naidu! Dieva vārdā nedrīkst vest karus!”
Svētais tēvs aicināja ticīgos lūgties
par mieru Irākā. Viņš pauda cerību, ka starptautiskajā un vietējā mērogā pieņemtie
politiskie risinājumi ļaus izbeigt vardarbību un mazināt iedzīvotāju ciešanas. Pāvests
informēja, ka pirmdien uz Irāku dosies kardināls Fernando Filoni.
Francisks
pauda arī nožēlu par karadarbības atsākšonos Gazas joslā, kurā gājuši bojā vairāki
simti cilvēku, arī daudzi bērni. Šis karš tikai saasina saspīlējumu starp izraēliešiem
un palestīniešiem, – teica pāvests.
Svētdienas vakarā Svētās Martas namā Francisks
tikās ar kardinālu Fernando Filoni. Jau vēstīts, ka Tautu evaņģelizācijas kongregācijas
prefekts nominēts par pāvesta sūtni Irākā, lai apliecinātu viņa garīgo tuvumu visai
tautai, īpaši kristiešiem, kuri cieš smagas vajāšanas. Viņiem ir īpaši vajadzīgs Baznīcas
atbalsts un uzmudrinājums. Kardināls pastāstīja pāvestam par gatavošanos ceļam. Savukārt
Francisks deva viņam ne tikai svarīgus norādījumus misijas veikšanā, bet arī konkrētu
naudas summu cietošo kristiešu atbalstam.