Kalna svētībās ir ietverts viss Kristus atnestais jauninājums
Pēc neliela vasaras pārtraukuma, pāvests Francisks 6. augustā atsāka trešdienu vispārējās
audiences. Uzrunājot klātesošos, kuru vidū bija arī daudzie ministrantu svētceļojuma
dalībnieki, Francisks runāja par „jauno tautu”. Tā balstās uz Jauno Derību, ko ar
savas dzīves dāvanu ir iedibinājis Kungs Jēzus. Pāvests atgādināja, ka iepriekšējās
trešdienu katehēzēs ir aplūkots, kā Baznīca veido tautu – tautu, ko pacietīgi un ar
mīlestību ir sagatavojis Dievs, kuram visi esam aicināti piederēt. Jauninājums, kas
raksturo Dieva tautu, nenoliedz iepriekšējo gājumu, bet gan ved to uz piepildījumu.
Pāvests pakavējās pie Jāņa Kristītāja tēla, kurš veido tiltu starp Veco un Jauno Derību:
„Sinoptiskajos
Evaņģēlijos viņš ir „priekšgājējs” – tas, kurš sagatavo Kunga atnākšanu, palīdzot
tautai pārveidot sirdis un pieņemt jau tik tuvo Dieva mierinājumu. Jāņa Evaņģēlijā
Jānis Kristītājs ir „liecinieks”, jo Jēzū viņš palīdz atpazīt To, kurš nāk no augšienes,
lai piedotu mūsu grēkus un Dieva tautu salīgtu par savu līgavu, uzsākot jaunu cilvēci.
Kā „priekšgājējs” un „liecinieks”, Jānis Kristītājs atklāj centrālo lomu visos Svētajos
Rakstos, būdams tilts starp Vecās Derības apsolījumu un tās piepildījumu, starp pravietojumiem
un to īstenošanos Jēzū Kristū. Ar savu liecību Jānis mums norāda uz Jēzu, aicina mūs
Viņam sekot, un bez aplinkiem saka, ka tas prasa pazemību, grēku nožēlu un atgriešanos.”
Pāvests
atgādināja, ka tāpat kā Mozus nodibināja derību ar Dievu uz Sinaja kalna saņemtā Likuma
spēkā, tāpat Jēzus no pakalna pie Galilejas ezera saviem mācekļiem un apkārt sanākušajiem
ļaudīm dod jaunu mācību, kas sākas ar Svētībām:
„Svētības ir ceļš, uz kuru
Dievs norāda kā uz atbildi cilvēkā ierakstītajām ilgām pēc laimes. Tās pilnveido Vecās
Derības baušļus. Mēs esam pieraduši iemācīties desmit baušļus, taču ne Svētības! Centīsimies
tomēr tās atcerēties un ierakstīt savā sirdī!”
Atkārtojis Kalna Svētības, pāvests
Francisks norādīja, ka šais vārdos ir ietverts viss Kristus atnestais jauninājums,
ka Svētības, patiesībā ir Jēzus attēls, Viņa dzīves forma. Tās ir arī patiesās laimes
ceļš, kuru arī mēs varam iet ar Jēzus dāvāto žēlastību.
Katehēzes noslēgumā
pāvests uzsvēra, ka līdz ar jauno likumu, Jēzus mums dod arī „protokolu”, saskaņā
ar kuru tiksim tiesāti. Tas ir tas, ko rodam Mateja Evaņģēlija 25. nodaļā:
„Mums
nelīdzēs nedz tituli, nedz nopelni, nedz privilēģijas. Kungs mūs atzīs pēc tā, vai
mēs Viņu savulaik esam atpazinuši nabadzīgajā, izsalkušajā, nespēcīgajā, atstumtajā,
cietējā. Un tikai! Tas ir viens no pamatkritērijiem, pēc kuriem tiks novērtēta mūsu
kristīgā dzīve, un saskaņā ar kuru Jēzus mūs aicina dzīvot katru dienu.”
Svētais
tēvs uzsvēra, ka Jaunā Derība sastāv tieši tajā, ka sevi atpazīstam Kristū, ka esam
Dieva žēlsirdības un līdzjūtības apņemti. Tieši tas ar prieku piepilda mūsu sirdi
un tieši tas mūsu dzīvi padara par skaistu un ticamu Dieva mīlestības liecību visiem
brāļiem un māsām, kurus satiekam ikdienā.