Pāvesta pārdomas par trīs kristīgā garīguma aspektiem

Līdzjūtība, dalīšanās ar citiem, Euharistija – šie trīs kristīgā garīguma aspekti bija pāvesta apceres pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” galvenais temats. Uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus, Francisks skaidroja svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu par maizes brīnumaino pavairošanu. Saņēmis ziņu par Jāņa Kristītāja nāvi, Jēzus dodas uz kādu tuksnešainu vietu. Bet ļaudis, to uzzinājuši, kājām seko Viņam. Jēzus iežēlojas par viņiem un dziedina daudzus slimos. Nemanot ir pienācis vakars. Redzot, ka trūkst pārtikas, mācekļi iesaka atlaist pūli. Taču Jēzus aicina, lai viņi tiem dod ēst. Mācītājs paņem rokās piecas maizes un divas zivis, svētī un lauž, un pasniedz mācekļiem, bet mācekļi – ļaudīm. Šādā veidā tika paēdināti vairāki tūkstoši cilvēku un ar atlikušajām drupatām pielasīti divpadsmit grozi.

„Šajā notikumā atklājas trīs vēstījumi, – sacīja pāvests. – Pirmais no tiem ir līdzjūtība. Ļaužu pūlim, kas seko un nedod mieru, Jēzus neizrāda savu neapmierinātību un nesaka: «Kā mani viņi ir nomocījuši». Nē! Viņš izturas pret tiem ar līdzjūtību, jo zina, ka šie cilvēki meklē Viņu nevis ziņkārības, bet sirds ilgu vadīti. Jēzus līdzjūtība nav vienkāršs žēlums. Tas ir kaut kas lielāks! Līdzjūtība nozīmē līdzcietību, gatavību uzņemties otra cilvēka ciešanas. Tāds ir Jēzus. Viņš cieš kopā ar mums un mūsu labā. Šādas līdzjūtības zīme ir neskaitāmas izdziedināšanas. Jēzus mūs māca padarīt par savām nabadzīgo cilvēku vajadzības. Mūsu vajadzības nekad nebūs tik lielas un neatliekamas, kā nabadzīgo vajadzības, kuriem pietrūkst pat paša nepieciešamākā.”

Francisks atzina, ka šodien bieži tiek runāts par nabadzīgajiem, tomēr tajā pašā laikā vajag dziļāk apzināties nabadzības realitāti, kādu rada bads un dzīvei nepieciešamo līdzekļu trūkums. Evaņģēlijā aprakstītās maizes pavairošanas notikuma otrais vēstījums ir dalīšanās ar citiem. Pāvests norādīja uz kontrastu starp mācekļu uzvedību, kuri vēlas atbrīvoties no rūpēm par izsalkušajiem cilvēkiem un Jēzus reakciju, kurš saka: „Dodiet jūs viņiem ēst!”

„Tās ir divas dažādas reakcijas, kurās atspoguļojas divi dažādi domāšanas veidi – skaidro pāvests. – Mācekļi piekrīt pasaules uzskatam, ka katram cilvēkam ir jādomā pašam par sevi, bet Jēzus aicina dalīties. Cik reizes esam pagriezuši muguru, lai neredzētu trūkumā nonākušos cilvēkus? Novērst skatienu nozīmē „laipni”, „ar baltiem cimdiem rokās” pateikt: «Tiekat paši ar visu galā.» Taču tā nedomā Jēzus. Tas ir egoisms. Ja Viņš būtu aizsūtījis pūli projām, daudzi cilvēki būtu palikuši neēduši. Taču Dieva svētītās un lauztās piecas maizes pietika visiem. Te runa nav par kaut kādu maģisku izdarību. Tā ir zīme! Zīme, kas aicina paļauties Dievam, paļauties Tēva apredzībai, kurš nodrošina mums ikdienišķo maizi un aicina dalīties tajā ar citiem.”

Parastā liturģiskā laika 18. svētdienai paredzētajā Evaņģelija fragmentā aprakstītais notikums norāda arī uz mistisko mielastu – Euharistiju, – turpinot uzrunu sacīja Svētais tēvs.

„To skaidri redzam Jēzus žestā. Viņš, paskatījies uz debesīm, svētīja maizi un lauza, un pasniedza to mācekļiem. Līdzīgu žestu Jēzus veiks Pēdējo vakariņu laikā, kad iedibinās Euharistiju – pestīšanas Upura mūžīgo piemiņu. Euharistijā Jēzus dod mums nevis kaut kādu maizi, bet gan mūžīgās dzīves maizi. Viņš dāvā mums pats sevi. Esam aicināti piedalīties Euharistijā ar līdzjūtību un gatavību dalīties ar citiem. Kas iet pie dievgalda bez līdzjūtības pret citiem un bez vēlmes dalīties, tas nekad nejutīsies labi ar Jēzu,” – atzina Francisks.

Pēc lūgšanas „Kunga eņģelis” pāvests apsveica Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus, nosaucot viņus par „drosminiekiem, kuri nebaidās no lietus.” Svētdienas rītā Romā un daudzviet citur stipri lija. Tikšanās noslēgumā, kā ierasti, pāvests aicināja lūgties par viņu, un novēlēja visiem jauku svētdienu un labas pusdienas.

S. Krivteža / VR