Evaņģēliskā pacietība nav vienaldzība pret ļaunumu
„Ļaunums nekad nenāk no Dieva, un tam nekad nepiederēs pēdējais vārds”. Par to Francisks
runāja apcerē pirms lūgšanas „Kunga eņģelis”. Neraugoties uz saules svelmi, Svētā
Pētera laukumā svētdienas pusdienlaikā bija sapulcējušies vairāki tūkstoši svētceļnieku
no daudzām valstīm. Skaidrojot Jēzus līdzību par ienaidnieka iesēto nezāli, pāvests
uzsvēra, ka tajā izcelta pasaulē pastāvošā ļaunuma problēma un norādīts uz Dieva žēlsirdību
un pacietību. „Līdzībā aprakstītais notikums norisinās tīrumā, kur saimnieks ir iesējis
labu sēklu. Tomēr naktī atnāca ienaidnieks un starp kviešiem iesēja nezāli – sacīja
pāvests. – Ebreju valodā vārda «nezāle» sakne ir līdzīga vārdam «Sātans». Mēs visi
labi zinām, ka ļaunais gars rada šķelšanos. Tas vienmēr mēģina sanaidot cilvēkus,
ģimenes, tautas un valstis. Kalpi ir gatavi iet un izraut nezāli, taču saimnieks neļauj
to darīt: «Lai jūs, ravējot nezāli, kopā ar to neizrautu arī kviešus». Šai līdzībai
ir divkārša mācība. Pirmām kārtām tā mums atgādina, ka ļaunums pasaulē nenāk no Dieva,
bet no ienaidnieka, no Sātana, kas sēj nezāli vienmēr naktī, tumsā, haosā. Tas iet
tur, kur nav gaismas, un sēj šķelšanos, naidu. Šis ienaidnieks ir ļoti viltīgs. Viņš
sēj nezāli tur, kur ir iesēta labā sēkla, bet cilvēki nespēj atdalīt. To var izdarīt
vienīgi Dievs”.
Francisks norādīja uz līdzībā aprakstīto kalpu nepacietību
un saimnieka paļāvību un apbrīnojamo pacietību. „Evaņģēliskā pacietība nav vienaldzība
pret apkārt notiekošo ļaunumu. Nedrīkstam sajaukt labo ar ļauno,” – sacīja pāvests.
„Mēs bieži ļoti ātri novērtējam citus, klasificējam, vienā pusē liekam labos,
bet otrā sliktos – atzina pāvests. – Taču Dievs gaida. Viņš uzlūko katra cilvēka dzīves
«tīrumu» ar pacietību un žēlsirdību. Viņš labāk nekā mēs redz katru gruzi un katru
nezāli. Viņš redz arī labo sēklu, un pacietīgi gaida, kad tā uzdīgs un nesīs augļus.
Dievs ir pacietīgs. Līdzībā aprakstītais saimnieks ir pārliecināts, ka ļaunumam nepieder
ne pirmais, ne arī pēdējais vārds. Pateicoties Dieva žēlsirdībai un pacietībai, nezāle
var arī kļūt par labo sēklu. Tomēr nedrīkstam aizmirst, ka evaņģēliskā pacietība nav
vienaldzība pret ļaunumu. Mūsdienu pasaulē augošās «nezāles» priekšā esam aicināti
sekot Dieva piemēram būt pacietīgiem, stiprināt cerību un paļāvību Viņa galīgai uzvarai
pār ļauno”.
Svētais tēvs atgādināja, ka Dievs ļauj labam un ļaunam augt līdz
pļaujas laikam. Runa ir par pēdējo tiesu, kad Kunga sūtītie pļāvēji savāks vispirms
nezāli un sasies to kūlīšos sadedzināšanai, bet kviešus sakraus šķūnī. Pasauli tiesās
Jēzus, kurš tajā iesēja labu sēklu. Mēs būsim tiesāti ar to mēru ar kādu esam paši
tiesājuši. Pāvests aicināja visus būt žēlsirdīgiem.
Pēc lūgšanas „Kunga eņģelis”
Francisks kārtējo reizi vērsās pie visas pasaules ticīgajiem lūgties par mieru Tuvo
Austrumu reģionā un Ukrainā, kā arī tur, kur joprojām valda saspīlējumi un konflikti.
„Lai Dievs modina visu cilvēku sirdīs patiesas ilgas pēc miera, dialoga un izlīguma.
Vardarbību var uzvarēt tikai ar mieru,” – piebilda pāvests.
Uzrunas noslēgumā
Svētais tēvs runāja par vajāto kristiešu dramatisko situāciju. Šodien daudzviet Kristum
sekotāji tiek padzīti no zemēm, kur tie ir dzīvojuši gadsimtiem ilgi. Piemēram, Irākas
pilsētā Mosulā šodien nav neviena kristieša. Viņus padzinuši islāmistu džihādisti.
„Ar
dziļu nemieru sekoju ziņām par kristiešu situāciju Irākā un citās Tuvo Austrumu reģiona
valstīs, kur gadsimtiem ilgi kristieši dzīvoja kopā ar citu reliģiju ticīgajiem, sniedzot
svarīgu ieguldījumu kopējā labuma veicināšanā un sabiedrības attīstībā. Šodien mūsu
brāļi tiek vajāti! Šodien mūsu brāļus padzen no savām mājām bez iespējas paņemt līdzi
kaut ko! Apliecinu šiem cilvēkiem un ģimenēm savu garīgo tuvumu un lūgšanu. Dārgie
brāļi un māsas, zinu, ka jūs ļoti ciešat, ka esat padzīti, vajāti. Esmu kopā ar jums
ticībā Tam, kurš uzvarēja ļauno,” – sacīja pāvests.