Lieldienu dominējošais elements – izbrīna pilnais prieks
„Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!” – ar šiem vārdiem Francisks sveica
visus svētceļniekus, kuri pulcējās Svētā Pētera laukumā uz viņa vadīto lūgšanu „Debesu
Karaliene” Lieldienu oktāvas pirmdienā. Kristus augšāmcelšanās notikumam veltītajos
evaņģēliju fragmentos dominējošais elements ir izbrīna pilnais prieks. Liturģija ļauj
mums izdzīvot to pašu, ko izdzīvoja apustuļi brīdī, kad sievietes viņiem pavēstīja
ziņu par Kunga augšāmcelšanos. Pāvests uzsvēra, ka šis prieks nav nekāds grims jeb
sejas maska, bet ir prieks, kas nāk no sirds dziļumiem. „Ļausim, lai šī Evaņģēlija
pieredze dziļi iespiežas arī mūsu sirdīs un izstaro mūsu dzīvē”, mudināja Svētais
tēvs. „Ļausim, lai Lieldienu svētdienas prieka pilnais izbrīns pārņem mūsu domas,
skatienu, uzvedību, žestus un vārdus. Tas nav nekāds „makijāžs”! Tas nāk no iekšienes,
no sirds, kura ir dziļi iegrimusi šī prieka avotā, kā tas bija ar Mariju Magdalēnu,
kura raudāja, ka ir pazaudējusi savu Kungu, un neticēja savām acīm, kad redzēja, ka
Viņš ir augšāmcēlies”.
Uzrunas turpinājumā Francisks uzsvēra, ka tas, kurš
piedzīvo šo prieku, kļūst par Augšāmcelšanās liecinieku, jo savā ziņā viņš pats ceļas
augšā no kapa. Kristus šo cilvēku dziļi pārveido. Tādējādi viņš kļūst spējīgs ienest
augšāmcēlušā Jēzus gaismas starus visdažādākajās šīs dzīves situācijās – gan priecīgajos
un skaistajos notikumos, padarot tos vēl skaistākus un pasargājot no egoisma, gan
arī sāpīgajos, ienesot tajos mieru, prieku un cerību. Pāvests mudināja klātesošos
šajā nedēļā paņemt rokās Evaņģēlija grāmatu un pārlasīt tos fragmentus, kur tiek runāts
par Jēzus augšāmcelšanos, kā arī īpaši pārdomāt par Marijas prieku. Piedzīvojusi sava
Dēla nāvi un augšāmcelšanos, Dievmātes sirds kļuva par miera, cerības, mierinājuma
un žēlsirdības avotu. Viņa pilnībā ņēma dalību Jēzus ciešanās. Viņa kopā ar Viņu nomira
un kopā ar Viņu augšāmcēlās. Neraugoties uz sāpēm, Marija nezaudēja cerību. Sāpju
Māte reizē ir cerības pilnā Māte. Tāpēc viņa ir visu Kristum sekotāju Māte, visas
Baznīcas Māte. Svētais tēvs norādīja, ka mēs varam lūgt Marijai, lai Viņa palīdz mums
piedzīvot īstu Lieldienu prieku.
Lieldienu laikā ierasto mariānisko lūgšanu
„Angelus” (Kunga eņģelis) Baznīca aizvieto ar lūgšanu „Regina Coeli” (Debesu Karaliene,
priecājies…). Pēc šīs lūgšanas pāvests sirsnīgi sveica klātesošos itāļu un ārzemju
svētceļniekus, vēlreiz aicināja pārlasīt Svēto Rakstu nodaļas par augšāmcelšanās notikumu
un novēlēja visiem priecīgu un mierīgu Lieldienu oktāvas pirmdienu. „Visiem priecīgas
un svētīgas Lieldienas, gardu pusdienu maltīti un – uz redzēšanos!”, sacīja Francisks.
Itālijā otrajās Lieldienās, ko sauc par Pasquetta, ģimenēm ir ierasta tradīcija
doties brīvā dabā, jo īpaši ja ir tīkams un pavasarīgs laiks. Iespējams, šī tradīcija
saistās ar vēlmi doties „ārpus pilsētas mūriem”, lai pieminētu divu Emmausas mācekļu
iziešanu no Jeruzalemes, kuri, būdami noskumuši un vīlušies, ceļā sastapa augšāmcēlušos
Kungu.
J. Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce
uz Vatikāna Radio obligāta