Ticība Kristum – neizsīkstošs mūsu ikdienas dzīves enerģijas avots

Atgriezties „Galilejā”, lai no jauna atklātu Kristībā saņemtās žēlastības nozīmi, atkal sastaptu Jēzu mīlestības pilno skatienu un būtu par Viņa augšāmcelšanās lieciniekiem – uz to ticīgos mudināja pāvests, svinot 19. aprīļa vakara dievkalpojumu. Lieldienu vigīlijā Svētā Pētera bazilikā Francisks vadīja liturģijas svinības, kuru laikā nokristīja 10 dažādu tautību katehumenus. Jaunākajam – itālim – bija 7 gadi, bet vecākajam – vjetnamietim – 58 gadi. Kristības sakramentu no Svētā tēva rokām saņēma 8 vīrieši un 2 sievietes no Itālijas, Vjetnamas, Francijas, Baltkrievijas, Senegālas un Libānas. Komentējot Evaņģēlija fragmentu par Jēzus augšāmcelšanos, Francisks norādīja, ka apustuļiem adresētais Kristus aicinājums atgriezties Galilejā attiecas uz katru ticīgo. Augšāmcēlies Jēzus aicina sievietes nebaidīties un paziņot apustuļiem, ka viņiem jāierodas Galilejā, lai tur satiktu Kungu (sal. Mt 28, 5-8). „Galileja ir vieta, kur viss sākās. Tur atgriezties nozīmē atgriezties pirmā paaicinājuma vietā”, skaidroja pāvests. „Jēzus gāja pa ezera krastu, kur zvejnieki laboja tīklus. Viņš tos paaicināja, un tie, visu atstājuši, sekoja Viņam. Atgriezties Galilejā nozīmē uz visu no jauna paskatīties no krusta un uzvaras skatu punkta. Tas nozīmē no jauna paraudzīties uz visu – uz sprediķiem, brīnumiem, jauno kopienu, entuziasmu un neveiksmēm, un pat uz nodošanu – noslēguma gaismā. Taču šis noslēgums ir jauns sākums. Uz visu paraudzīties šī visaugstākā mīlestības akta gaismā”.

Homīlijā Francisks precizēja divas lietas. Arī katram no mums ir sava „Galileja” – „vieta”, kur iesākās sekošana Kristum. „Doties uz Galileju”, pirmkārt, nozīmē no jauna atklāt savu Kristības žēlastību kā dzīvu avotu un smelt savā ticībā un savā kristīgajā dzīvē jaunu enerģiju. Atgriezties Galilejā nozīmē atgriezties tur, kur Dievs ar savu žēlastību man pieskārās pašā ceļa sākumā. Tas man dos gaismu šodienai, lai es ik dienas apgaismotu un sasildītu tos savus brāļus un māsas, kuri man dzīvo apkārt. Otrkārt, raugoties uz kristīgo dzīvi pēc Kristības, pastāv arī vēl kāda – eksistenciālāka „Galileja”. Šeit runa ir par personīgās tikšanās ar Jēzu Kristu pieredzi. Jēzus mani ir aicinājis Viņam sekot un piedalīties Viņa misijā. Tāpēc „atgriezties Galilejā” nozīmē paturēt prātā satikšanos ar Jēzu, to mirkli, kad Viņa acu skatiens sastapa manējo, kad Viņš mani uzlūkoja ar mīlestību, ļāva sajust, ka mani ļoti mīl.

Homīlijas noslēgumā pāvests piebilda: „Lieldienu Evaņģēlijs ir skaidrs. Mums jāatgriežas Galilejā, lai satiktu augšāmcēlušos Jēzu un kļūtu par Viņa augšāmcelšanās lieciniekiem. Tas nenozīmē doties atpakaļ. Tā nav nostaļģija. Tas nozīmē atgriezties pie pirmās mīlestības, lai saņemtu un nestu visiem Jēzus iedegto uguni”. Svēto Misi kopā ar Francisku koncelebrēja aptuveni 40 kardinālu. Vēsti par Kristus augšāmcelšanos ieskandināja jau dievkalpojuma sākumā dziedātā „Glorija” laikā skanošie Svētā Pētera bazilikas zvani.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta