Garīgais seminārs nav patvēruma vieta, priesteris nav funkcionārs

Kā tas iespējams? Kā lai seminārists un priesteris kļūst par patiesi labu ganu, pēc paša Jēzus parauga? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedza Francisks pirmdien tiekoties ar Anaņi pāvesta Leona XIII nodibinātā garīgā semināra audzēkņiem. Pontifikālajā Leona kolēģijā uz priesterību gatavojas kandidāti no vairākām Itālijas Lacio apgabala diecēzēm. Audiencē ieradās bīskapi, priesteri un semināristi, 50 km garo ceļu no Anaņi pilsētiņas līdz Romai mērojot kājām. „Jūs esat drosmīgi”, sacīja Svētais tēvs, piebilstot, ka šis svētceļojums simbolizē garīgās formācijas ceļu, ko kandidāti uz priesterību ir aicināti veikt ar lielu neatlaidību, entuziasmu, Kristus mīlestību un brālīgu vienotību.

„Jūs, dārgie semināristi, negatavojaties, lai iegūtu kāda amata prasmes vai kļūtu par uzņēmuma vai kādas birokrātiskās iestādes funkcionāriem”, sacīja Francisks. „Daudzi priesteri atrodas pusceļā. Tas ir sāpīgi, ka tiem nav izdevies sasniegt pilnību. Viņos ir kaut kas no funkcionāriem, un tas nenāk par labu Baznīcai. Tāpēc mudinu jūs: Esiet uzmanīgi un neiekrītiet tanī! Jūs gatavojaties tam, lai kļūtu par ganiem pēc paša Jēzus, Labā Gana, attēla, lai būtu kā Viņš un Viņa personā atrastos ganāmpulka vidū, lai tādējādi ganītu Viņa avis”. Pāvests atzina, ka šis aicinājums ir ļoti cēls. Tāpēc ne velti var gadīties, ka aicinātie jautā tāpat kā reiz eņģelim jautāja Jaunava Marija: „Kā tas ir iespējams?” Kā varam kļūt par patiesi labiem ganiem? Tas nav paveicams ar cilvēka spēkiem vien. Tas ir Svētā Gara darbs. Taču cilvēks ir aicināts sadarboties ar Svēto Garu. Protams, dažreiz sākumā var pietrūkt pilnīgi taisna nodoma. Līdzīgi bija ar apustuļiem, piemēram, ar Jēkabu un Jāni. Jēzum vajadzēja daudz pacietības, un beigās šie apustuļi tik tālu izauga, ka pilnībā atdeva savu dzīvību par Kungu. Tāpēc Francisks aicināja semināristus nebaidīties. Svarīgi, lai viņi mīlētu Jēzu, būtu atklāti ar savu garīgo tēvu un daudz lūgtos.

Tam, kurš gatavojas uz priesterību, ik dienas pazemīgi jāvelta sevi Kungam, meditējot Dieva Vārdu, lai nodotu to tālāk ar savu dzīves piemēru un vārdiem; viņam jāpiedzīvo Dieva žēlsirdība Izlīgšanas sakramentā, lai kļūtu par nesavtīgu un žēlsirdīgu kalpotāju; viņam ar ticību un mīlestību jāpieņem Euharistija, lai spētu ar šo Maizi pabarot Dieva tautu; viņam jābūt lūgšanas cilvēkam, lai kļūtu par Kristus balsi, slavējot Tēvu un nemitīgi aizbildinot par saviem brāļiem. „Ja jūs – saku to no sirds, ne lai jūs apvainotu – ja jūs neesat gatavi iet šo ceļu ar šādu nostāju, tad labāk saņemiet drosmi un izvēlēties citu ceļu”, turpināja Francisks, uzrunājot semināristus. „Baznīcā ir daudz veidu, kā var sniegt kristīgās dzīves liecību un iet uz svētumu. Sekojot Jēzum Kristum priesterībā, nav vietas viduvējībai, kas vienmēr noved pie tā, ka Dieva tauta tiek izmantota savām interesēm. Bēdas sliktajiem ganiem, kuri gana sevi, nevis ganāmpulku! Tā sauca pravieši. Lai šis vārds „bēdas” liek jums nopietni padomāt par savu nākotni”, mudināja pāvests. Viņš atzina, ka seminārs nav tā vieta, kur cilvēks savu vājību, psihisko trūkumu vai drosmes trūkuma dēļ varētu meklēt patvērumu. Pāvests Pijs XI reiz sacīja, ka labāk pazaudēt vienu aicinājumu nekā riskēt ar nedrošu kandidātu. „Viņš bija alpīnists, tāpēc šīs lietas pārzināja”, piebilda Francisks.

Audiences laikā Svētais tēvs norādīja uz četriem semināra dzīves un formācijas stūrakmeņiem – lūgšanas dzīvi, studijām, brālību un pastorālo darbību. Svarīga stipra garīgā dzīve, nopietna intelektuālā dzīve, kopienas dzīve un pastorālā dzīve. Tam visam, protams, nav jābūt norādītajā secībā. Visi četri pīlāri ir vienlīdz svarīgi. Pāvests arī atgādināja, ka seminārs ir vieta, kur valda „evaņģēliskā atmosfēra” – patiesi cilvēciska un dziļi garīga gaisotne, kas ļauj nākamajiem priesteriem aizvien vairāk „ietērpties Kristū Jēzū” un iemācīties mīlēt Dievu un Baznīcu tā, kā mīl Kristus.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta