Šī gada aprīlī pāvesta Franciska universālais lūgšanu nodoms ir veltīts gan ekoloģijas
problēmām, gan arī sociālajam taisnīgumam.: Lai valdības veicina rūpes par radību
un nodrošina dabas resursu taisnīgu sadali!
Vēstījumā 43. Pasaules Miera
dienā, kas tika atzīmēta 2010. gada 1. janvārī, emeritētais pāvests Benedikts XVI
mudina cilvēci apzināties, ka rūpes par radību ir cieši saistītas ar miera veicināšanu.
Mūsdienās šī saikne aizvien biežāk tiek apdraudēta. Jāņem vērā, ka miera pamatā ir
harmonija starp Dievu, cilvēci un radību – Dieva iedibinātās kārtības respektēšana.
Apkārtējās vides iznīcināšana izjauc harmoniju ne tikai starp cilvēci un radību, bet
arī grauj attiecības starp cilvēci un Dievu. Jau prezentējot minēto dokumentu, kardināls
Renato Martino atgādināja, ka ekoloģiskās krīzes izvērtēšana cieši saistās ar cilvēka
iekšējās krīzes analīzi.
Šodien saskaramies ar vides aizsardzības problēmu,
zemes resursu un biotehnoloģiju neadekvātu izmantošanu, klimatiskajām izmaiņām un
demogrāfisko pieaugumu. Ja, stājoties pretī šiem jaunajiem izaicinājumiem, tiks atstāta
novārtā taisnība, sociālā vienlīdzība un starptautiskā solidaritāte, tad pastāv risks,
ka varētu pieaugt spriedze un vardarbība starp tautām un paaudzēm. Tāpēc Benedikts
XVI uzsver, ka cilvēcei šodien vajadzīga dziļa iekšējā un kultūras atjaunotne. Tai
nepieciešams no jauna atklāt pamatvērtības, uz kurām var veidot labāku nākotni priekš
visiem. Ekonomiskā, pārtikas, apkārtējās vides un sociālā krīze ir cieši saistīta
ar morālo krīzi. Atbildība pret radību saista visus, gan attīstītās, gan trūcīgās
zemes – norāda emeritētais pāvests, aicinot atmest patēriņa mentalitāti un būt pieticīgākiem
un solidārākiem. Pēdējā gada laikā šis aicinājums daudzkārt ir izskanējis arī pāvesta
Franciska uzrunās.
Evaņģelizācijai veltītajā nodomā aprīlī pāvests lūdz stiprinājumu
cietējiem: Lai augšāmcēlies Kristus piepilda ar cerību to sirdis, kuri piedzīvo
sāpju un slimības pārbaudījumus!
Katru reizi, kad ieejam kādā slimnīcā,
mūsu domas spontāni pievēršas slimības un sāpju noslēpumam, kā arī cerībai uz izdziedināšanu
un veselības bezgalīgajai vērtībai. Veselību bieži vien mēs novērtējam tikai tad,
kad piemeklē slimība. Tieši slimnīcās vislabāk apzināmies gan savas dzīves lielo vērtību,
gan arī tās trauslumu – sacīja Benedikts XVI, 2009. gada 21. jūnijā apmeklējot San
Džovanni Rotondo. Emeritētais pāvests toreiz tikās ar Tēva Pio celtās slimnīcas (sauktas
par „Ciešanu atvieglošanas namu”) vadību, medicīnisko personālu un slimniekiem. Slimības
mūsos izraisa dažādus eksistenciālus jautājumus: Kāpēc mums nākas ciest? Kas var mūs
atbrīvot no ciešanām un nāves? Benedikts XVI atgādināja, ka ciešanas ir daļa no pašas
personas noslēpuma. Tīri cilvēciski nevaram rast atbildes uz minētajiem jautājumiem.
Ļaunuma varu var izskaust vienīgi Dievs – viņš uzsvēra. Kristus atnāca pasaulē, lai
nestu mums pestīšanu. Vienīgi ar ticību varam patiesi atklāt savas eksistences, tai
skaitā, arī ciešanu jēgu. Dzīve vienotībā ar Dievu piešķir jēgu mūsu ciešanām, jo
Kristus ar savu krustu mūs ir atpircis. Krusts ir bezgalīgo sāpju simbols un atpirkuma
maksa par mūsu patieso brīvību. Ja dzīvosim ciešā vienotībā ar krustā sisto Jēzu,
tad, neskatoties uz ciešanām, atklāsim citiem Evaņģēlija prieku.
Pāvests Francisks
vienā no savām homīlijām Vatikāna viesu namā runāja par ciešanu panešanu. Viņš mudināja
nenolaist rokas un būt izturīgiem grūtībās. Panest grūtības nozīmē neļaut, lai tās
mūs saliektu. Tas nozīmē saņemt visus spēkus un censties tās pārvārēt. Tas nav viegli,
jo nereti krītam mazdūšībā, sakot: „Darīsim, ko varēsim, bet neko vairāk!”. Ciešanu
panešana tā ir žēlastība, ko esam aicināti nemitīgi lūgt no Kunga.
J. Evertovskis
/ VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta