2014-03-31 19:25:01

Ukraina: notikumu izvērtējums jezuīta skatījumā


„Krievijas invāzija Krimā ir vairāk baiļu, nekā agresijas akts,” tā notiekošo vērtē Ukrainas jezuītu priekšnieks Davids Nazars. Viņš ir pārliecināts, ka Krievijas bruņotie spēki nav pietiekami lieli, lai okupētu Ukrainu. „Pretēji Krimai, kur prezidents Putins ir guvis ievērojamu atbalstu, Ukrainas kontinentālā daļa ar tās 45 miljoniem iedzīvotāju saliedētos vēl vairāk nekā šobrīd, un Krievijā to apzinās,” atzīmē jezuīts itāļu žurnālā Popoli. Kā vienu no Krievijas riska faktoriem viņš izceļ rubļa vērtības krišanos par 10% dienās, kad prezidents deva autorizāciju invāzijai Krimā. Speciālisti ir aprēķinājuši, ka vienā dienā Krievija pazaudēja 55 miljardus dolāru. Salīdzinājumam – Olimpiskās spēles Sočos izmaksāja 50 miljardus dolāru.

Atbalsts, ko dažādas valstis ir paudušas Ukrainai, liek sarosīties manifestantiem arī Krievijas iekšienē, galvenokārt, lai iestātos pret netaisnībām savā valstī. Putins nekavējoties arestēja ap 400 demonstrantu Maskavā. Daudziem, tai skaitā arī dažiem opozīcijas līderiem, ir piespriests divu mēnešu cietumsods.

Jezuītu tēva Davida Nazara skatījumā, notikumi Ukrainā un Krievijā liek ar cerību raudzīties divos virzienos. Pirmkārt, uz padomju stila valsts pārvaldes un uz sistemātiskas korupcijas beigām Ukrainas valdībā. Otrkārt, uz definitīvām Padomju Savienības beigām.

Putins ir teicis, ka vislielākā XX gadsimta katastrofa ir bijusi PSRS sabrukums. Viņš ir atzinis arī, ka krievi kaut ko ir iemācījušies no amerikāņiem, proti, ka pasauli vieglāk iekarot nevis ar militāro spēku, bet ar ekonomiku, un šī mērķa īstenošanai pašreizējais Krievijas prezidents ir nodevies jau 10 gadus, cenšoties iesaistīt kaimiņvalstis eiroaziātiskajā savienībā. Taču notikumi Ukrainā ir liecinājuši, ka tā šai Krievijas ietekmes sfērā neietilps, līdz ar to izgaisinot prezidenta cerības par šāda veida savienību.

Raksta noslēgumā tēvs Nazars izceļ lūgšanas nozīmi. Protestu laikā Kijevā lūgšanas notika nemitīgi. „Tas ir veids, kā attīrīt no korumpētās valdības un no padomju mentalitātes paliekām,” saka jezuīts. Viņš uzsver, ka šobrīd atliek sekot līdzi, vai jaunā valdība spēs atbildēt uz tautas prasībām. Vairāk nekā puse Ukrainas lūdzas un gavē par maijā gaidāmo vēlēšanu labu iznākumu.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta







All the contents on this site are copyrighted ©.