Kalpošana cietējiem ļauj mums saskatīt šīs dzīves, ar visu tās trauslumu, patieso
skaistumu – norādīja Francisks, uzrunājot Pontifikālās Slimnieku pastorālās aprūpes
padomes rīkotās tikšanās dalībniekus. Viņš uzsvēra, ka ciešanās neviens nekad nav
atstāts viens pats, jo Dievs savā žēlsirdīgajā mīlestībā pret katru cilvēku ir līdzās
mums pat visnecilvēcīgākajās situācijās un apstākļos. Jēzus savās ciešanās vienojas
ar katra cilvēka ciešanām. Viņš mīlestībā uzņemas uz sevis visas mūsu ciešanas, sāpes
un bailes. Kristus grib būt mums līdzās un vienmēr ir mums līdzās. Viņš ir ar mums.
Tāpēc Jēzus ciešanas ir labākā skola katram, kurš grib veltīt sevi kalpošanai slimajiem
un cietējiem – sacīja pāvests. Uz audienci pie viņa ieradās aptuveni 80 personu, kuras
kalpo slimajiem, sirmgalvjiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
„Brālīgās
dalīšanās ar cietējiem pieredze palīdz mums saskatīt cilvēka dzīves patieso skaistumu,
ieskaitot arī šīs dzīves trauslumu”, teica Francisks. „Sargājot dzīvību un iestājoties
tās labā, lai kādā stadijā un stāvoklī tā būtu, mēs varam saredzēt katras cilvēciskās
būtnes cieņu un vērtību no ieņemšanas brīža līdz pat nāvei”. Pāvests atgādināja, ka
25. martā Baznīca svin Kunga Pasludināšanas svētkus. Visciešāko saikni ar „dzīvības
Evaņģēliju” mums atklāj Dievmāte, jo viņa visu vārdā un visu labā teica „jā” dzīvībai.
Marija pilnībā atdeva sevi Dieva rīcībā un kļuva par Viņa klātbūtnes „vietu”. Svētais
tēvs aicināja klātesošos vienmēr apzināties, ka, aprūpējot nabagus, cietējus, slimos
un negribētos bērnus, cilvēkus ar fizisko vai psihisko invaliditāti, kā arī vecos
ļaudis, viņi aprūpē pašu Kristu. Skarot šo ļaužu miesu, viņi pieskaras paša Kristus
miesai.
J. Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā
atsauce uz Vatikāna Radio obligāta