Meklēt patiesību, labestību un skaistumu, un bēgt no meliem!
Pāvests tikās ar Itālijas masu mediju darbiniekiem, kas apvienojušies apvienībā
Corallo. Viņiem Svētais tēvs pasniedza savu iepriekš sagatavoto uzrunas tekstu,
bet tikšanās laikā deva priekšroku spontānai sarunai. Francisks atzīmēja, ka mediju
darbinieku uzdevums ir meklēt patiesību, taču ne tikai. Ir jāmeklē arī labestība un
skaistums. Tātad, kopā šīs trīs lietas – patiesība, labestība, skaistums. Tos meklējot,
ceļā var sastapt kļūdas, arī šķēršļus. Francisks aicināja uzmanīties, lai meklējot
patiesību, nekļūtu intelektuāļi bez prāta, meklējot labestību nekļūtu ētikas piekopēji
bez labestības, meklējot skaistumu, neaizkrāsotu skaistumu, nemeklētu „kosmētikas
līdzekļus”, lai izveidotu mākslīgu skaistumu tur, kur tā nav. Tā visa vietā pāvests
mudināja meklēt patiesību, labumu un skaistumu, kas nāk no Dieva un ir ielikti cilvēkā.
Lūk, tas ir masu mediju un žurnālistu darbs!
Turpinot, Svētais tēvs atzīmēja,
ka pastāv lieli un mazi mediji. Taču nevienam nav jājūtas mazam citu priekšā. Dieva
priekšā visi esam mazi, taču katram ir sava funkcija. Tāpat kā Baznīcā. „Kas Baznīcā
ir svarīgāks – pāvests, vai lūk, tā večiņa, kas ik dienas lūdzas Rožukroni par Baznīcu?”
jautāja Francisks. „Lai to pasaka Dievs. Es to nespēju. Taču katrs ir svarīgs šai
kopējā dažādības harmonijā,” atbildēja pāvests, uzsverot, ka Baznīca ir harmonija
dažādībā. Kristus miesa ir šī harmonija dažādībā un tas kurš, šo harmoniju veido,
ir Svētais Gars. Izdarot secinājumu, pāvests teica, ka svarīgi ir meklēt vienotību,
nevis sekot loģikai, ka lielā zivs aprij mazo.
Vēl viens temats, kam pāvests
pieskārās sarunā, bija klerikālisms. Viņš teica, ka tas ir viens no ļaunumiem, viens
no Baznīcas ļaunumiem. Taču tas ir „sazvērniecisks” ļaunums, jo dažiem priesteriem
patīk klerikalizēt lajus un arī daži laji vēlas, lai viņi tiktu klerikalizēti. Pāvests
atzīmēja, ka lajam ir jābūt lajam ar savu laja paaicinājumu. „Kāpēc šo laju, kuram
tik labi izdodas organizācijas darbi draudzē, neiesvētīt par diakonu?” reizēm jautā
priesteri. Taču pāvests norādīja, ka vēlēšanās klerikalizēt lajus ir kļūdaina. Klerikālisms
traucē laja izaugsmei.
Noslēgumā pāvests runāja par mediju grēkiem. Viņaprāt,
vislielākie mediju grēki ir meli un tie iedalās dezinformācijā, apmelošanā un nomelnošanā.
Sevišķi smagi ir divi pēdējie meli, taču tie nav tik bīstami kā dezinformācija. Apmelošana
ir nāvīgs grēks, taču ar laiku var saprast, ka tā ir bijusi apmelošana. Nomelnošana
ir nāvīgs grēks, taču arī to ar laiku var labot. Nomelnotājs var nožēlot izdarīto
un mainīt savu dzīvi. Taču dezinformācija nozīmē teikt pusi no lietām, teikt to, kas
ir izdevīgāks un noklusēt pārējo.
Pāvests aicināja mediju darbiniekus bēgt
no šiem trim grēkiem – no dezinformācijas, apmelošanas un nomelnošanas. Svētais tēvs
pateicās par apvienības Corallo darbu, aicināja izlasīt viņa iesniegto uzrunas
tekstu un pavēstīja, ka apvienības prezidenta vārdi likuši viņam teikt nesagatavotu,
spontānu uzrunu sirds valodā – „nevis itāliešu valodā, jo es nerunāju Dantes stilā”
piebilda Francisks. Tikšanās noslēgumā viņš deva savu apustulisko svētību un aicināja
kopā noskaitīt „Esi sveicināta, Marija” lūgšanu.
I. Šteinerte/VR
Tekstu
izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta