Pavadīt, nevis nosodīt cilvēkus, kas ir izgāzušies mīlestībā!
„Pavadīt, nevis nosodīt tos, kas ir izgāzušies mīlestībā,” aicināja pāvests piektdienas
rīta Svētajā Misē. Komentējot šīsdienas Evaņģēlija lasījumu, Francisks pakavējās pie
laulības skaistuma un norādīja, ka ir jāpavada, nevis jānosoda tie, kuri ir pieredzējuši
izgāšanos mīlestībā. Vēlāk pāvests atgādināja, ka Kristus ir Baznīcas Līgavainis un
tāpēc nav iespējams saprast vienu bez otra.
Evaņģēlijā aprakstītie likuma zinātāji
centās ievilināt Jēzu lamatās, lai Viņam atņemtu morālo autoritāti. Farizeji vēršas
pie Jēzus ar šķiršanās problēmu. Viņu stils ir tas pats, kas vienmēr. Tas ir kazuistisks.
Viņiem interesē vienīgi tas, vai kāda lieta ir saskaņā ar likumu, vai nē: „Vienmēr
kāds gadījums... Un tās ir lamatas. Aiz kazuistikas, aiz kazuistiskas domas vienmēr
pastāv lamatas. Vienmēr! Tās ir izliktas pret apkārtējiem cilvēkiem, pret mums un
pret Dievu. „Vai tas ir saskaņā ar likumu? Atraidīt savu sievu?” Un Jēzus atbildēja,
prasot viņiem, ko saka likums, un paskaidrojot, kāpēc Mozus izveidoja šo likumu. Taču
Jēzus šeit neapstājas. Viņš pievēršas problēmas saknei un tādējādi atgriežas līdz
pat Radīšanas dienām. Ir tik skaists šis Kunga salīdzinājums: Bet pasaules iesākumā
Dievs radīja viņus – vīrieti un sievieti. Tāpēc cilvēks atstās savu tēvu un māti,
un pievienosies savai sievai, un abi būs viena miesa. Tātad, viņi vairs nav divi,
bet viena miesa.””
Pāvests norādīja, ka Kungs atsaucas uz Radīšanas meistardarbu,
proti, uz vīrieti un sievieti. Un Dievs nevēlējās, lai vīrietis būtu viens, Viņš vēlējās,
lai tam būtu ceļa līdzgājēja. „Tas ir poētisks brīdis, kad Ādams satika Ievu,” teica
pāvests. Viņš uzsvēra, ka tas ir mīlestības sākums: ejiet kopā kā viena miesa. Jebkuru
kazuistisku domu Kungs vienmēr aizved pie Atklāsmes sākuma. „No otras puses,” teica
pāvests, „šis Kunga meistardarbs nenoslēdzās tur, Radīšanas dienās, jo Kungs izvēlējās
šo attēlu, lai paskaidrotu mīlestību, kāda Viņam ir pret savu tautu. Ja tauta paliek
neuzticīga, Viņš runā ar to mīlestības valodā:
„Kungs ņem šo mīlestību no Radīšanas
meistardarba, lai izskaidrotu to mīlestību, kāda Viņam ir pret savu tautu. Tas ir
solis uz priekšu: kad Pāvilam rodas vajadzība izskaidrot Kristus noslēpumu, viņš to
dara, atsaukdamies uz Līgavu, jo Kristus ir laulājies, Kristus ir salaulājies ar Baznīcu
– ar savu tautu. Tāpat kā Tēvs salaulājās ar Izraeļa tautu, Kristus salaulājās ar
savu tautu. Tā ir mīlestības vēsture, tā ir Radīšanas meistardarba vēsture! Un pret
šo mīlestības gājumu, pret šo tēlu, kazuistika krīt. Taču, kas attiecas uz tēva un
mātes atstāšanu un pievienošanos sievai, lai veidotu vienu miesu un tādā veidā ietu
uz priekšu – ja tas izgāžas, tad mums visiem ir jāizjūt šīs izgāšanās sāpes un jāpavada
cilvēki, kas ir izgāzušies savā mīlestībā. Jāpavada, nevis jānosoda! Un jāiet kopā
ar viņiem, nevis jācenšas no viņu situācijas izveidot kazuistisku lietu.”
Pāvests
aicināja padomāt par Dieva mīlestības plānu, par mīlestības gājumu kristīgajā laulībā,
kuru Dievs ir svētījis savas Radīšanas meistardarbā. Francisks apgalvoja, ka šī svētība
nav atcelta. To nav varējis sagraut pat sākotnējais grēks! „Ja par to domājam, tad
redzam, cik skaista ir mīlestība, cik skaista ir laulība, cik skaista ir ģimene, cik
skaists ir šis gājums, un ar cik lielu mīlestību un tuvību arī mums vajadzētu mīlēt
savus brāļus un māsas, kas dzīvē ir pieredzējuši izgāšanos mīlestībā,” teica Svētais
tēvs. Beigās, atsaucoties uz svētā Pāvila vārdiem, Francisks vēlējās izcelt Kristus
mīlestības skaistumu pret Viņa Līgavu – Baznīcu:
„Arī šeit mums ir jābūt uzmanīgiem,
lai nenotiek izgāšanās mīlestībā! Pārāk bieži runājam par Kristu kā vienu pašu. Bet
Kristus ir laulājies ar Baznīcu! Nav iespējams saprast Kristu bez Baznīcas un nav
iespējams saprast Baznīcu bez Kristus. Tas ir Radīšanas meistardarba lielais noslēpums!
Lai Kungs mums visiem dod žēlastību to saprast un arī žēlastību nekad nekrist šai
kazuistiskajā farizeju, šai likuma zinātāju attieksmē!”
I. Šteinerte/VR
Tekstu
izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta