Kristība ir kristieša identifikācijas karte

Vai es zinu, kurā datumā saņēmu Kristības sakramentu? Vai apzinos, ka Kristība nav pagātnes notikums, bet cieši saistās ar manu dzīvi šodien? Vai apzinos, ka Kungs nekad nepagurst man dāvāt piedošanu? – tie ir jautājumi, uz kuriem Francisks aicināja ticīgos meklēt atbildes trešdienas vispārējās audiences laikā. 13. novembra katehēzes mācībā pāvests aplūkoja Credo fragmentu: „Es atzīstu vienu Kristību grēku piedošanai”. Viņš uzsvēra, ka vienīgā izeja no grēka, ir tā neslēpšana un atzīšana. Tikai saņemot piedošanu un piedodot, mūsu sirds var iemantot patiesu mieru un prieku.

Kristība ir vienīgās durvis, kas ieved mūs ticībā un kristīgajā dzīvē – atgādināja Svētais tēvs. Baznīcas misija ir evaņģelizēt un caur Kristības sakramentu atlaist grēkus. To, cik Kristība ir svarīga, pirmkārt, izsaka jēdziens „es atzīstu” jeb „es apliecinu”. Sakot šos vārdus, mēs apliecinām savu patieso identitāti. Mēs apstiprinām, ka esam Dieva bērni. Kristība savā ziņā ir kristieša identifikācijas karte, viņa dzimšanas apliecība – skaidroja pāvests. Vienlaikus Kristība ir saistīta ar mūsu ticību grēku piedošanai. Izlīgšanas jeb Grēksūdzes sakraments ir kā tāda „otrā kristība”, kas cieši saistās ar Kristības sakramentu. Grēksūdze nav nonākšana moku istabā. Tie ir svētki, kad svinam un atjaunojam savu Kristību. Mēs visi svinam savu dzimšanas dienu, bet vai visi atceramies, kad saņēmām Kristību? Tos, kuri to neatceras, Svētais tēvs aicināja noskaidrot un paturēt prātā šo tik svarīgo dienu.

Otrkārt, Francisks pievērsās jēdzienam „viena Kristība”. Vārds „kristība” burtiskā tulkojumā nozīmē „iegremdēšana”. Runa ir par garīgo iegremdēšanos Kristus nāvē, lai mēs kopā ar Viņu celtos augšā kā jauna radība. Kristības sakramentu sauc arī par „atdzimšanu” un „apgaismošanu”. To sauc par „atdzimšanu”, jo caur to cilvēks atdzimst no ūdens un Svētā Gara, bez kā neviens nevar ieiet Dieva valstībā (sal. Jņ 3, 5). To sauc arī par „apgaismošanu”, jo tiem, kas saņem katehētisko mācību, gars tiek apgaismots. Kristībā saņēmis Vārdu, cilvēks saņem patieso gaismu, „kas apgaismo ikvienu cilvēku” (Jņ 1, 9). Šīs dāvanas spēkā kristītais pats ir aicināts kļūt par ticības gaismu saviem brāļiem, sevišķi tiem, kuri atrodas tumsā un pie savas dzīves apvāršņa nesaskata gaismu. Ne velti Kristību ceremonijas laikā vecākiem tiek pasniegta iedegta svece, kas simbolizē Kristus gaismu.

Treškārt, pāvests pievērsās vārdiem „grēku piedošanai”. Saņemot Kristības sakramentu, mēs tiekam atbrīvoti no visiem grēkiem – no pirmgrēka un visiem personiskajiem grēkiem, kā arī no visa soda, kas pienākas par grēkiem. Kristība paver mums durvis jaunai dzīvei. Runa ir par ļoti spēcīgu Dieva žēlsirdības intervenci mūsu dzīvē. Dievs nāk mums pretī, lai mūs glābtu. Tomēr ar šo intervenci mūsu cilvēciskajai dabai netiek atņemts tās vājums – skaidroja Francisks. Mēs visi esam vāji un visi esam grēcinieki. Bez tam, netiek atņemta arī mūsu atbildība. Katru reizi, kad kļūdāmies, mums ir iespēja lūgt piedošanu, un tas ir skaisti. Es nevaru saņemt Kristību divas, trīs vai četras reizes, bet varu pieiet pie Grēksūdzes, lai atjaunotu Kristības žēlastību. Kungs Jēzus ir ļoti labs. Viņš nekad nepagurst man piedot. Pāvests atgādināja, ka Kristība atver mums Baznīcas durvis. Kad grēka dēļ tās pieveras, tad Izlīgšanas sakraments tās atkal atver. Tādā veidā mēs tiekam apgaismoti, saņemam no Kunga spēku un atkal varam priecīgi iet uz priekšu. Dzīve ir dota, lai to dzīvotu Kunga Jēzus Kristus priekā – piebilda pāvests.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta