Kā risināt tolerances trūkuma problēmu sabiedrībā? – par to pāvests runāja, 24. oktobrī
tiekoties ar Simona Vīzentāla centra (Simon Wiesenthal Center) delegāciju.
Tā ir starptautiska ebreju organizācija, kas aizstāv cilvēktiesības. Francisks pauda
atzinību par to, ka tā cīnās pret ikvienu rasisma, tolerances trūkuma un antisemītisma
izpausmi, glabā Holokausta piemiņu un, attīstot formāciju un kalpošanu sabiedrībai,
veicina savstarpēju saprašanos.
Pēdējā laikā Svētais tēvs vairākkārt ir uzsvēris,
ka Baznīca nosoda katru antisemītisma izpausmi. Taču kā risināt tolerances trūkuma
problēmu? „Tur, kur jebkāda minoritāte savas reliģiskās vai etniskās pārliecības dēļ
tiek vajāta un atstumta, tiek apdraudēts visas sabiedrības labums. Tāpēc par to visiem
vajadzētu justies atbildīgiem”, sacīja Francisks. Viņš īpaši pieminēja tos kristiešus,
un kuru nav mazums, kuri dažādās pasaules malās cieš, tiek atstumti un piedzīvo reālas
vajāšanas. Pāvests mudināja apvienot visus spēkus, lai veicinātu autentisku tikšanās,
savstarpējas cieņas, sapratnes un piedošanas kultūru.
Lai veidotu šādu kultūru
būtiska nozīme ir formācijai. Francisks skaidroja, ka šeit ir runa ne tikai par zināšanu
tālāknodošanu, bet liecināšanu ar savu dzīvi. Lai mēs būtu patiesi liecinieki, vispirms
jātiecas pēc vienotības, pēc „alianses” ar jaunajām paaudzēm, esot vienmēr atvērtiem
patiesībai. Svarīgi nodot tālāk jaunajām paaudzēm ne tikai vēstures zināšanas par
to, kā ir veidojies dialogs starp ebrejiem un katoļiem, vai kādas ir bijušas grūtības
un kas ir panākts pēdējo gadu desmitu laikā, bet ir būtiski, lai mēs spētu jauniešiem
palīdzēt ilgoties pēc patiesas saskarsmes, lai tikšanās ar citiem un otras puses iepazīšana
kļūtu par viņu sirdslietu, un lai viņi ar lielu atbildības sajūtu aktīvi iesaistītos
tikšanās kultūras veidošanā. Tāpēc svarīgi, lai katrs darbotos visas sabiedrības un
īpaši vājāko labā. Uzrunas noslēgumā pāvests mudināja ieaudzināt jauniešos apziņu
par pūliņu citu labā lielo vērtību, lai tādā veidā atmestu visus mūrus un veidotu
tiltus starp mūsu kultūrām un reliģiskajām tradīcijām.
Iepriekš minētais centrs
tika nodibināts 1977. gadā Losandželosā un nosaukts Holokausta upura, tagadējā Ukrainas
teritorijā dzimuša ebreja, Simona Vīzentāla vārdā (1908-2005), kurš, izdzīvojis koncentrācijas
nometnē, pēc Otrā pasaules kara visu savu dzīvi veltīja materiālu vākšanai par nacistu
pastrādātajiem noziegumiem pret ebrejiem. Vīzentāls centās panākt, lai noziedznieki
saņemtu pelnīto sodu. Veicinot katras personas cieņu un cilvēktiesības, aizstāvot
ebrejus un nododot tālāk Holokausta piemiņu, organizācija dara visu iespējamo, lai
nekādas tamlīdzīgas traģēdijas nekad vairs neatkārtotos.
J. Evertovskis /
VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta