„Jēzus mūs vienmēr gaida. Tā ir Dieva pazemība,” teica pāvests Francisks otrdienas
rīta Svētajā Misē. Vadoties pēc Psalmā izteiktā aicinājuma „Iesim ar prieku Kunga
namā”, Francisks uzsvēra, ka Sakraments nav kāds maģisks rits, bet tikšanās ar Jēzu,
kurš mūs pavada dzīvē. Pāvests pakavējās pie Kunga klātbūtnes mūsu dzīvē. Tā ir klātbūtne,
kas mūs pavada. Dieva tautas vēsturē ir skaisti brīži, kas piešķir prieku, un ir arī
smagi sāpju, moceklības, grēka brīži:
„Gan smagos brīžos, gan arī skaistos
brīžos viena lieta paliek vienmēr nemanīga: Kungs ir klāt, Viņš nekad neatstāj savu
tautu! Jo tai grēka, pirmā grēka dienā, Kungs pieņēma lēmumu un izdarīja izvēli: veidot
vēsturi ar savu tautu. Un Dievs, kuram nav vēstures, jo Viņš ir mūžīgs, vēlējās veidot
vēsturi, iet blakus savai tautai. Viņš vēlējās vēl vairāk: kļūt par vienu no mums
un kā mēs. Viņš vēlējas iet kopā ar mums Jēzū. Un tas vēstī un liecina par Dieva pazemību”.
Pāvests
piebilda, ka Dieva lielums slēpjas tieši Viņa pazemībā. Viņš vēlējās iet ar savu tautu.
Kad tauta no Viņa attālinājās ar grēku un elkdievību, Viņš to gaidīja. Ar šo pazemības
attieksmi atnāca arī Jēzus. Viņš vēlas iet kopā ar Dieva tautu, iet ar grēciniekiem,
iet arī ar augsprātīgajiem. Kungs ir darījis tik daudz, lai palīdzētu šīm augstprātīgajām
farizeju sirdīm!
„Pazemība. Dievs vienmēr gaida. Dievs ir mums blakus, Dievs
iet ar mums. Viņš ir pazemīgs un mūs vienmēr gaida. Jēzus mūs vienmēr gaida. Tā ir
Dieva pazemība. Un Baznīca ar prieku dzied par šo Dieva pazemību, kas mūs pavada,
tāpat kā to darījām līdz ar Psalma vārdiem. „Iesim ar prieku Kunga namā!” Iesim ar
prieku, jo Viņš mūs pavada, Viņš ir ar mums. Un Kungs Jēzus mūs pavada arī mūsu personīgajā
dzīvē – ar Sakramentiem. Sakraments nav vis kāds maģisks rits. Tā ir tikšanās ar Jēzu
Kristu. Mēs satiekam Kungu. Un Viņš mums ir blakus un mūs pavada”.
Turpinot
kavēties pārdomās, pāvests teica, ka Jēzus ir mūsu ceļabiedrs. Arī Svētais Gars mūs
pavada un māca visu to, ko mēs nezinām. Viņš dara to mūsu sirdī un atgādina visu to,
ko iemācīja Jēzus. Tādējādi Gars palīdz sajust labā ceļa skaistumu. Dievs – Tēvs,
Dēls un Svētais Gars ir mūsu ceļabiedri un veido vēsturi kopā ar mums. Baznīca to
svin ar lielu prieku, arī Euharistijā ar ceturto Euharistisko lūgšanu, kur dzied par
Dieva mīlestību, kas ir tik liela, ka Viņš izvēlējās būt pazemīgs, izvēlējās būt visu
mūsu ceļabiedrs, izvēlējās kopā ar mums veidot vēsturi. Homīlijas noslēgumā pāvests
aicināja:
„Ja Viņš iegāja mūsu vēsturē, ienāksim arī mēs vēsturē kopā ar Viņu,
vai vismaz lūsim žēlastību ļaut rakstīt vēsturi kopā ar Viņu: lai Viņš raksta mūsu
vēsturi. Tā ir droša!”
I. Šteinerte/VR
Tekstu izmantošanas gadījumā
atsauce uz Vatikāna Radio obligāta!